Solpugas (Solifugae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta. Solpugas, tāpat kā Skorpioni, ir plēsīgi nakts dzīvnieki, kas mīl sausumu, dzīvo tropos un mērenās joslas vissiltākajā daļā. Ķermenis 8 mm - 5 cm, garš, dažreiz pat garāks. Barojas ar posmkājiem. Uzbrukumam izmanto spēcīgās heliceras, kas izveido spīļu pāri un atrodas uz nepilnīgi attīstītajām galvkrūtīm. Tās pakaļējie trīs segmenti ir patstāvīgi. Pedipalpas pēc izskata atgādina kājas, to galos ir izvirzāms maisiņš. Tās izmanto gan kā lokomotorus orgānus, gan kā sīkā laupījuma tvērējorgānus. Elpo ar trahejām. Vēders cilindrisks vai iegareni ovāls, ar desmit posmiem.
Pasaulē ir zināmas ap 900 solpugu sugu.
Kārta Solpugas (Solifugae)
Solpugas (Solifugae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta. Solpugas, tāpat kā Skorpioni, ir plēsīgi nakts dzīvnieki, kas mīl sausumu, dzīvo tropos un mērenās joslas vissiltākajā daļā. Ķermenis 8 mm - 5 cm, garš, dažreiz pat garāks. Barojas ar posmkājiem. Uzbrukumam izmanto spēcīgās heliceras, kas izveido spīļu pāri un atrodas uz nepilnīgi attīstītajām galvkrūtīm. Tās pakaļējie trīs segmenti ir patstāvīgi. Pedipalpas pēc izskata atgādina kājas, to galos ir izvirzāms maisiņš. Tās izmanto gan kā lokomotorus orgānus, gan kā sīkā laupījuma tvērējorgānus. Elpo ar trahejām. Vēders cilindrisks vai iegareni ovāls, ar desmit posmiem.
