Svīru dzimta (Apodidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām. Šajā dzimtā ir 113 sugas, kas iedalītas 19 ģintīs.[1][2] Dzimtas zinātniskais nosaukums cēlies no sengrieķu vārda απους (apous), kas tulkojumā nozīmē "bez pēdām". Nosaukums atspoguļo svīru dzimtas kopīgo ārējo īpašību — ļoti īsas kājiņas. Tādēļ šīs grupas putni nekad labprātīgi nenolaižas uz zemes.
Svīru dzimtas sugas ir ļoti līdzīgas bezdelīgām, lai gan svīres nav radniecīgas dziedātājputniem. Šīs dzimtas tuvākie radinieki ir kolibri un cekulainās svīres. Tā kā svīrēm un bezdelīgām ir līdzīga ekoloģija un dzīves veids, abām putnu grupām ir izveidojusies morfoloģiskā līdzība. Svīru dzimtas sugas mājo virs sauszemes, un tās barojas ar dažādiem lidojošiem kukaiņiem.[2] Svīres gandrīz visu laiku tikai lido. Lidojumā tā spēj veikt gandrīz visas dzīvībai nepieciešamās funkcijas. Šis putns gaisā ēd, visbiežāk arī guļ, pat dzer, nepieskaroties zemei.[3]
Svīru dzimtas sugām ir ļoti plaša izplatība. Tās ir sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.[2] Tās piemērojušās dzīvei dažādos apstākļos, un ir sastopamas no jūras līmeņa līdz 4000 metriem virs jūras līmeņa. Lai arī svīru sugas nav sastopamas tuksnešos un arktiskajos apgabalos, kā arī attālās okeānu salās, tomēr tuksnešu oāzēs tās var novērot.[2] Mērenās joslas sugas ziemas periodā migrē uz tropu joslu. Dažas sugas spēj īslaicīgi izturēt zemu temperatūru, ieslīgstot anabiozē, līdzīgā stāvoklī kā ziemas miegs.
Latvijā ir sastopama tikai viena svīru dzimtas suga — svīre (Apus apus).[4]
Svīru dzimtas sugas no visām putnu sugām pavada visvairāk laika gaisā.[2] Turklāt šie putni ir vieni no ātrākajiem putniem pasaulē. Visātrākā ir adatastes svīre (Hirundapus caudacutus), tā spēj lidot ar ātrumu 170 km/h.[5] Arī parastā svīre (Apus apus) spēj attīstīt ātrumu 31 metrs/sekundē (112 km/h). Gada laikā tā nolido vismaz 200 000 km.[6] Salangānas jeb alu svīres, kas ligzdo alās, ir attīstījušas eholokācijas spēju, kas tām ļauj orientēties alu labirintu tumsā.[7] Ir novērots, ka trīspirkstu salangāna (Aerodramus papuensis) eholokāciju izmanto arī, lai lidotu nakts laikā ārpus alām.
Visām sugām ir ļoti nelielas kājiņas un pēdiņas, turklāt visi četri pirksti tām ir uz priekšu,[8] tādēļ to anatomija nav piemērota, lai nosēsties uz horizontālām virsmām. Toties to īsās, šķeltās astes īpatnības tām palīdz pieķerties pie vertikālām virsmām. Spārni savukārt ir ļoti gari. Svīru sugu apspalvojums pamatā ir tumši pelēks vai brūns, dažām sugām ir balti vai gaiši pelēki laukumi. Ir arī sugas, kurām ir koši sarkanas rīkles spalviņas. Mātītes un tēviņi izskatās vienādi.[2]
Svīru dzimtas sugas ir maza un vidēja auguma putni. Mazākā dzimtā ir mazā salangāna (Collocalia troglodytes),[9] kas sver 5,4 gramus un kuras ķermenis ir līdz 9 cm. Lielākā ir sārtā adatastes svīre (Hirundapus celebensis), kuras ķermeņa garums ir 25 cm, bet svars 184 g.[10]
Daudzas sugas ligzdo alās, koku dobumos vai savu ligzdu ar siekalām "pielīmē" pie vertikālām virsmām. Ir sugas, kas izmanto arī cilvēku veidotas konstrukcijas.[2] Ēdamo ligzdu salangāna (Aerodramus fuciphagus) savas ligzdas būvē no siekalām un atrītām barības vielām. Šīs sugas ligzdas Āzijā izmanto putnu ligzdu zupas pagatavošanai.[2]
Svīru dzimtas sugas perē 14—32 dienas, jaunie putni ligzdu pamet pēc 5—8 nedēļām.[2] Abi vecāki piedalās perēšanā un mazuļu audzināšanā.[7] Jaunie putni tiek baroti ar kukaiņu bumbiņām, kurās kukaiņi tiek salīmēti kopā ar siekalām. Vienā bumbiņā ir līdz 500 kukaiņiem.[2] Līdzko jaunie putni izlido no ligzdas, vecāki par tiem pārtrauc rūpēties.
Svīru dzimta (Apodidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām. Šajā dzimtā ir 113 sugas, kas iedalītas 19 ģintīs. Dzimtas zinātniskais nosaukums cēlies no sengrieķu vārda απους (apous), kas tulkojumā nozīmē "bez pēdām". Nosaukums atspoguļo svīru dzimtas kopīgo ārējo īpašību — ļoti īsas kājiņas. Tādēļ šīs grupas putni nekad labprātīgi nenolaižas uz zemes.
Svīru dzimtas sugas ir ļoti līdzīgas bezdelīgām, lai gan svīres nav radniecīgas dziedātājputniem. Šīs dzimtas tuvākie radinieki ir kolibri un cekulainās svīres. Tā kā svīrēm un bezdelīgām ir līdzīga ekoloģija un dzīves veids, abām putnu grupām ir izveidojusies morfoloģiskā līdzība. Svīru dzimtas sugas mājo virs sauszemes, un tās barojas ar dažādiem lidojošiem kukaiņiem. Svīres gandrīz visu laiku tikai lido. Lidojumā tā spēj veikt gandrīz visas dzīvībai nepieciešamās funkcijas. Šis putns gaisā ēd, visbiežāk arī guļ, pat dzer, nepieskaroties zemei.
.jpg)
