Antilopju apakšdzimta (Antilopinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Tā apvieno 36 antilopju sugas, kas iedalītas 16 ģintīs.
Antilopju apakšdzimtas dzīvnieki mājo gan atklātās vietās, savannā un stepē, gan mežos, krūmājos un klinšanās, akmeņainās vietās Āfrikā un Āzijā.[1] Senākie fosilie atradumi, kuri tika atklāti Eirāzijā, ir 16—17 miljonus gadu veci. Toties senākās Āfrikas fosilijas ir 13,5 miljonus gadu vecas.[1]
Pie antilopju apakšdzimtas pieder dažādu sugu gazeles un antilopes, gerenuki un dibatagi. Šīs sugas ir pieņemts uzskatīt par īstajām antilopēm, un tās tiek apvienotas īsto antilopju ciltī (Antilopini). Īstās antilopes dzīvo gan Āfrikā, gan Āzijā, bet vislielākā sugu dažādība sastopama Āfrikas austrumos: Sudānā, Eritrejā, Etiopijā, Somālijā, Kenijā un Tanzānijā.
Saigas un Tibetas antilopes ir radniecīgas gan īstajām antilopēm, gan arī kazu apakšdzimtas (Caprinae) dzīvniekiem, tomēr molekulārie pētījumi rosina saigas iedalīt antilopju apakšdzimtā.[2] Tās izdala saigu ciltī (Saigini), bet reizēm izdala arī atsevišķā apakšdzimtā Saiginae. Saigu cilts dzīvnieki dzīvo Centrālāzijā un Āzijas rietumdaļā.
Par pundurantilopju cilti (Neotragini) zinātniekiem arī nav vienprātības. Arī šo cilti reizēm izdala atsevišķā apakšdzimtā Neotraginae. Visas pundurantilopju cilts sugas dzīvo Subsahāras Āfrikas reģionā.
Antilopju apakšdzimtas dzīvnieki ir vidēja vai maza auguma zālēdāji, un tiem ir vairākas kopīgas īpašības: galvaskausa uzbūve, zobu formula un labi attīstīti un izcelti ragi, kuri nekad netiek mainīti. Lielākajai daļai uz pieres virs acīm ir labi attīstīti smaržu dziedzeri, kuri izdala melnu, lipīgu sekrētu. Dziedzeru atvērumu nosedz ādas kroka, kuru dzīvnieks var atvērt sekrēta izdalīšanas brīdī.[1]
Īsto antilopju un saigu sugām ir raksturīgs vidējs ķermeņa lielums. Tās piemērojušies dzīvei atklātās vietās un no plēsējiem aizbēg, ātri skrienot. Tām nepiemīt izteikts dzimumdimorfisms. Ragi parasti ir abiem dzimumiem, bet tomēr dažu sugu mātītēm ragu nav. Apmatojumā visbiežāk ir kādas kontrastainas zīmes vai nu uz sejas vai sāniem. Visas sugas ir poligāmas.[1]
Pundurantilopju cilts visas sugas ir maza auguma. Tās visas ir vieglākas par 30 kg. Pundurantilopes mājo gan mežos, gan krūmu savannā, bet klinšu gazeles (Oreotragus) uzturas klinšainos un akmeņainos apvidos, veikli kāpelējot pa stāvo reljefu. Pundurantilopes ļoti reti dzer, tās nepieciešamo ūdens daudzumu pamatā uzņem ar augiem. Atšķirībā no īstajām antilopēm tās veido monogāmus pārus. Pundurantilopēm ragi nav abiem dzimumiem. Īsi, vertikāli, durkļiem līdzīgi ragi ir tikai tēviņiem.[1]
Antilopju apakšdzimta (Antilopinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Tā apvieno 36 antilopju sugas, kas iedalītas 16 ģintīs.
Antilopju apakšdzimtas dzīvnieki mājo gan atklātās vietās, savannā un stepē, gan mežos, krūmājos un klinšanās, akmeņainās vietās Āfrikā un Āzijā. Senākie fosilie atradumi, kuri tika atklāti Eirāzijā, ir 16—17 miljonus gadu veci. Toties senākās Āfrikas fosilijas ir 13,5 miljonus gadu vecas.
