Chrysolina marginata ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir 16 pasugas.
Chrysolina marginata sensu lato (visas pasugas kopā) ir izplatīta Eiropā, Ziemeļāfrikā, Kaukāzā, Anatolijā, Tuvajos Austrumos, Sibīrijā, Mongolijā, Krievijas Tālajos Austrumos un Aļaskā.[1] Nominatīvā pasuga (Ch. marginata marginata) ir izplatīta Eiropā (arī Latvijā), Sibīrijā, Tālajos Austrumos un Aļaskā; Ch. marginata bodemeyeri ir sastopama Irākā, Irānā, Sīrijā un Centrālāzijā; Ch. marginata borealis — ziemeļu Urāla kalnos, Jamālā un Taimirā; Ch. marginata circumducta — Centrālāzijā, Kazahstānā un Mongolijā; Ch. marginata dierythra — Sicīlijā; Ch. marginata glacialis — Rietumalpos; Ch. marginata iniussa — Katalonijā (Itālijā); Ch. marginata luteocincta — Ziemeļāfrikā; Ch. marginata marginicollis — Beļģijā; Ch. marginata portai — Ziemeļitālijā; Ch. marginata purini — Rietumkaukāzā; Ch. marginata roubali — Ziemeļkaukāzā; Ch. marginata sanguineocincta — Irānā, Irākā, Sīrijā un Ēģiptē; Ch. marginata sculpticollis — Pirenejos; Ch. marginata trebinjensis — Hercogovinā; Ch. marginata unificans — Austrumturcijā un Dienvidkaukāzā.[2]
Pieaugušo vaboļu (imago) ķermeņa garums ir 5 — 7 mm. Ķermenis ir melns ar vāju bronzas nokrāsu, bieži ar zaļu un reti ar brūnu vai pilnīgi melnu krāsu, ar metālisku spīdumu. Uz pronotuma pamatnes pa vidu ir īsas laterālās šķautnes; pronotuma vidus ar punktiem. Ķermenis ir ar rudo apmalu.[3]
Vaboles ir aktīvas nakts laikā. Tas uzsāk baroties ar parastās pīpenes putekšņiem, bet pēc tām pārvietojas uz Tanacetum millefolium, kur naktī barojas uz lapām, bet dienas barojas uz auga pamatnes. Taču vaboles baroja arī ar citiem agiem no kurvjziežu (vībotnes, krizantēmas, suņkumelītes, tīruma kumelīte, parastais pelašķis, dzelzenes) un āžloku (Triglochin maritima) dzimtām. Kāpuri barojas uz parasta pelašķa.[1][2][4]
Chrysolina marginata ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir 16 pasugas.
