Iežmauglapsenes jeb iežmauglapseņu apakškārta (Apocrita) ir plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) apakškārta, kas apvieno visaugstākattīstītos plēvspārņus - lapsenes, bites un skudras. Šajā apakškārtā ir visas sabiedrisko plēvspārņu sugas.[1] No augļlapsenēm (Symphita) tās var atšķirt pēc ļoti tievā "vidukļa" starp krūšu un vēdera segmentu. Mātītes olu dējeklis ir vai nu ievilkts un paslēpts vēdera segmentā, vai atrodas brīvi ārpusē. Kā arī olu dējeklis daļai sugu attīstījies par indes dzeloni. Kāpuri ir bez kājām un akli.
Iežmauglapsenes var sadalīt 2 lielās grupās - dzēlējlapsenēs (Aculeata) un parazītlapsenēs (Parasitica). Vēl nesenā pagātnē tās bija taksonomiskas vienības - divas iežmauglapseņu infrakārtas, bet mūsdienās parazītlapsenes kā infrakārta ir likvidēta.[2] Lai arī dzēlējlapsenes ir monofilētiska grupa, parazītlapsenes ir parafilētiska grupa, un tās vieno tikai kopīgā īpašība, parazitēt uz citiem kukaiņiem. Šobrīd parazītlapseņu sistemātika nav atrisināta. Līdz ar parazītlapseņu infrakārtas likvidēšanu arī dzēlējlapseņu infrakārtu dažās sistemātikās lieto kā infrakārtu, citās kā nenoteiktu grupu.[3][4]
Iežmauglapsenes jeb iežmauglapseņu apakškārta (Apocrita) ir plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) apakškārta, kas apvieno visaugstākattīstītos plēvspārņus - lapsenes, bites un skudras. Šajā apakškārtā ir visas sabiedrisko plēvspārņu sugas. No augļlapsenēm (Symphita) tās var atšķirt pēc ļoti tievā "vidukļa" starp krūšu un vēdera segmentu. Mātītes olu dējeklis ir vai nu ievilkts un paslēpts vēdera segmentā, vai atrodas brīvi ārpusē. Kā arī olu dējeklis daļai sugu attīstījies par indes dzeloni. Kāpuri ir bez kājām un akli.
