Divžauņu apakšklase jeb divžauņi (Coleoidea) ir galvkāju klases (Cephalopoda) apakšklase, kas apvieno visus mīkstā ķermeņa galvkājus.[1] Pretēji otra galvkāju apakšklase — nautilu apakšklase (Nautiloidea) apvieno galvkājus, kuru ķermeņi ir noslēpti čaulā. Divžauņiem toties ir iekšējs kauls jeb čaula, kas formē un atbalsta to ķermeņus. Dažas sugas ir zaudējušas iekšējo čaulu pilnībā, bet dažām to ir nomainījusi skrimšļaudu struktūra.
Divžauņu apakšklases galvkājiem ir raksturīgas divžaunu sirdis. Žaunu pārim atbilst sirds priekškambaru pāris. Priekškambari sūknē asinis cauri žaunu kapilāriem, pēc tam asinsrites sirds ar skābekli piesātinātās asinis sūknē pa visu ķermeni.[2]
Divžauņus iedala grupās atkarībā no to taustekļu skaita. Izmirušajiem senajiem divžauņiem (Belemnoidea) iespējams bija 10 vienāda garuma taustekļi. Mūsdienu divžauņiem (Neocoleoidea) viens taustekļu pāris ir vai nu zaudēts, vai izmainījies. Desmitkājveidīgajiem (Decapodiformes) ceturtais taustekļu pāris ir kļuvis ļoti garš, ar piesūcekņiem to kubveida galos. Astoņkājveidīgajiem (Octopodiformes) ir mainījies otrais taustekļu pāris: vampīrkalmāriem tas ir kļuvis ievērojami īsāks, un tiek izmantots tikai kā maņu orgāns, bet astoņkājiem šis taustekļu pāris ir izzudis pilnībā.
Divžauņu apakšklase jeb divžauņi (Coleoidea) ir galvkāju klases (Cephalopoda) apakšklase, kas apvieno visus mīkstā ķermeņa galvkājus. Pretēji otra galvkāju apakšklase — nautilu apakšklase (Nautiloidea) apvieno galvkājus, kuru ķermeņi ir noslēpti čaulā. Divžauņiem toties ir iekšējs kauls jeb čaula, kas formē un atbalsta to ķermeņus. Dažas sugas ir zaudējušas iekšējo čaulu pilnībā, bet dažām to ir nomainījusi skrimšļaudu struktūra.
Divžauņu apakšklases galvkājiem ir raksturīgas divžaunu sirdis. Žaunu pārim atbilst sirds priekškambaru pāris. Priekškambari sūknē asinis cauri žaunu kapilāriem, pēc tam asinsrites sirds ar skābekli piesātinātās asinis sūknē pa visu ķermeni.
