Pushordaiņi (Hemichordata) ir jūras bentosa bezmugurkaulnieku tips, kas pieder otrmutnieku apakšnodalījumam. Nosaukums no grieķu valodas ἡμι- — puse un χορδή — stiegra jeb horda. Fosilā stāvoklī pushordaiņi (graptolīti) zināmi jau no kembrija.
Pushordaiņi ir mīkstmiesīgi, tārpveidīgi dzīvnieki. Ķermeņa garums variē no dažiem milimetriem līdz par 1,5 metriem. Sākumā tie skaitījās kā apakštips vai arī tuvi hordaiņu radinieki, ar kuriem tos vieno hordas orgāns (stomohords), žaunu spraugas un muguras nervu caurule. Tomēr, atšķirībā no hordaiņiem, pushordaiņu ķermenis skaidri dalās trīs nodalījumos: snuķītis (zarnelpotāji) vai galvas plātne (spārnžauņi), apkaklīte un ķermenis.
Stomohords priekšējā ķermeņa daļā ir zarnas izaugums, kas balsta snuķīti. Bez muguras nervu caurulītes ir arī vēdera nervu stiegra. Turklāt no hordaiņiem tie atšķiras ar sirds uzbūvi, nervu sistēmas un citu iekšējo orgānu īpatnībām. Pushordaiņu kāpuru (tornariju) līdzība ar adatādaiņu kāpuriem ļāva uzskatīt pushordaiņus par pārejas posmu starp adatādaiņiem un hordaiņiem.
Visi pushordaiņi dzīvo jūrās. Tie ir dūņēdāji vai arī filtrētāji. Viena pushordaiņu daļa veido kolonijas. Pushordaiņi ir šķirtdzimumu dzīvnieki. Dzimumdziedzeri attīstās to ķermenī. Pushordaiņi ir plaši izplatīti no tropu jūrām līdz pat polārajiem apgabaliem. Tie dzīvo gan seklūdenī, gan okeānu dziļumos līdz pat 5000m dziļi.
Pushordaiņu tipu dala divas klasēs. Kopā ir ap 100 mūsdienu (recento) sugu.
Pushordaiņi (Hemichordata) ir jūras bentosa bezmugurkaulnieku tips, kas pieder otrmutnieku apakšnodalījumam. Nosaukums no grieķu valodas ἡμι- — puse un χορδή — stiegra jeb horda. Fosilā stāvoklī pushordaiņi (graptolīti) zināmi jau no kembrija.
