Bišu virsdzimta (Apoidea) ir viena no iežmauglapseņu apakškārtas (Apocrita) virsdzimtām, kas apvieno bites un racējlapsenes. Racējlapseņu dzimta Crabronidae turklāt ir bišu grupas priekštece. Bites, lai pabarotu savus kāpurus, atdalījās no šīs dzimtas, attīstoties citā virzienā. Tās specializējās nektāra un ziedputekšņu vākšanā, pārtraucot citu kukaiņu medības.[1] Tā kā visas bišu dzimtas veido monofilētisku grupu, tad ir pieņemts tās izdalīt atsevišķā bišu grupā (Anthophila jeb Apiformes). Pārējās dzimtas, kas nav bites, izdala racējlapseņveidīgo kukaiņu grupā (Spheciformes).
Kopumā šajā virsdzimtā ir apmēram 20 000 bišu sugu un 10 000 racējlapseņveidīgo sugas. Tās mājo visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Kopīgā īpašība abām grupām ir palielinātie, it kā uzpūstie krūšu segmenti.[2][3]
Bišu virsdzimta (Apoidea) ir viena no iežmauglapseņu apakškārtas (Apocrita) virsdzimtām, kas apvieno bites un racējlapsenes. Racējlapseņu dzimta Crabronidae turklāt ir bišu grupas priekštece. Bites, lai pabarotu savus kāpurus, atdalījās no šīs dzimtas, attīstoties citā virzienā. Tās specializējās nektāra un ziedputekšņu vākšanā, pārtraucot citu kukaiņu medības. Tā kā visas bišu dzimtas veido monofilētisku grupu, tad ir pieņemts tās izdalīt atsevišķā bišu grupā (Anthophila jeb Apiformes). Pārējās dzimtas, kas nav bites, izdala racējlapseņveidīgo kukaiņu grupā (Spheciformes).
Kopumā šajā virsdzimtā ir apmēram 20 000 bišu sugu un 10 000 racējlapseņveidīgo sugas. Tās mājo visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Kopīgā īpašība abām grupām ir palielinātie, it kā uzpūstie krūšu segmenti.
