Chrysolina analis ir lapgraužu dzimtas suga. Izplatīta Eiropā (no Francijas dienvidiem, Itālijas ziemeļiem, Fennoskandijas dienvidiem un Austrumeiropas uz austrumiem līdz Urālai), Kaukāza ziemeļos un Alžīrijā.[1] Ir sastopama arī Latvijā.[2]
Pieauguša īpatņa (imago) ķermeņa garums ir 3,5 — 6,5 mm.[3] Ķermenis ir tumši zils, retāk gaiši zils vai zaļš. Pronotuma vidus un galva ir gandrīz gludas un spīdošas. Pronotums bez sāna apmales. Segspārnu vagas mugurpusē gandrīz izzūd; uz segspārniem ir sarkana apmale, kas iet no pleciem līdz punktiņu ārējai rindai. Tēviņiem segspārni ir matēti.[4]
Šī suga barojas uz vībotņu un pelašķu (piemēram, parastais pelašķis) ģints sugu pārstāvjiem (abas ģintis no kurvjziežu dzimtas). Dzīvo parasti smilšu apvidos, tai skaitā smilšu un vecos grants karjeros. Imago reti sastopami uz barības augiem, tie parasti pavada laiku zem akmeņiem un ķērpjos.[2][3][4]
Chrysolina analis ir lapgraužu dzimtas suga. Izplatīta Eiropā (no Francijas dienvidiem, Itālijas ziemeļiem, Fennoskandijas dienvidiem un Austrumeiropas uz austrumiem līdz Urālai), Kaukāza ziemeļos un Alžīrijā. Ir sastopama arī Latvijā.
Pieauguša īpatņa (imago) ķermeņa garums ir 3,5 — 6,5 mm. Ķermenis ir tumši zils, retāk gaiši zils vai zaļš. Pronotuma vidus un galva ir gandrīz gludas un spīdošas. Pronotums bez sāna apmales. Segspārnu vagas mugurpusē gandrīz izzūd; uz segspārniem ir sarkana apmale, kas iet no pleciem līdz punktiņu ārējai rindai. Tēviņiem segspārni ir matēti.
Šī suga barojas uz vībotņu un pelašķu (piemēram, parastais pelašķis) ģints sugu pārstāvjiem (abas ģintis no kurvjziežu dzimtas). Dzīvo parasti smilšu apvidos, tai skaitā smilšu un vecos grants karjeros. Imago reti sastopami uz barības augiem, tie parasti pavada laiku zem akmeņiem un ķērpjos.