Zeltači (Chrysops) ir dunduru dzimtas (Tabanidae) ģints. Šīs grupas sugas var būt liellopu, zirgu un cilvēku kaitēkļi. No visām dunduru ģintīm zeltači ir visagresīvākie pret cilvēkiem.[1] Tās sastopamas visā pasaulē, izņemot Grenlandē un Islandē.[2]
Zeltači ir vidēji lieli dunduri, 6—12 mm lieli,[3] tiem ir raksturīgas zeltaini vai zaļi mirdzošas acis,[4] to spārni ir raibi, ar tumšiem plankumiem, bet vēderiņš dzelteni plankumains.[3] Mātītēm ir nažiem līdzīgi mutes orgāni, ar kuriem tās pārgriež ādu, lai piekļūtu pie asinīm.
Zeltači ir hidrobionti, kas sastopami mitrās vidēs: mitrās pļavās un mežos, un purvos. Mātītes sūc asinis, bet tēviņi barojas ar nektāru un ziedputekšņiem. Zeltāči visaktīvāk uzbrūk siltā un mitrā laikā, turklāt tie spēj pēc nosēšanās ļoti ātri uzsākt asiņu sūkšanu. Kodiens ir samērā sāpīgs, un iekošanas brīdī zeltači rētā ielaiž siekalas, kas var izraisīt alerģisku reakciju. Tā kā zeltači asinis sūc vairākas reizes, tie spēj pārnēsāt dažādas infekcijas slimības, piemēram, tularēmiju. Mātīte dēj spoži melnas olas, kas piestiprinātas nelielās kaudzītēs pie augiem ūdens tuvumā.
Kāpuri dzīvo piekrastes seklajos ūdeņos, dūņās, un barojas ar organiskajām vielām, citu kukaiņu kāpuriem, kūniņām, kā arī nelieliem kukaiņiem.[4][5][6]
Latvijā sastopamas 6 sugas:[7][8]
Zeltači (Chrysops) ir dunduru dzimtas (Tabanidae) ģints. Šīs grupas sugas var būt liellopu, zirgu un cilvēku kaitēkļi. No visām dunduru ģintīm zeltači ir visagresīvākie pret cilvēkiem. Tās sastopamas visā pasaulē, izņemot Grenlandē un Islandē.
