Eirāzijas ūdri (Lutra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas. Eirāzijas ūdri daļēji dzīvo ūdenī un daļēji uz sauszemes, pamatā barojas ar zivīm. No tām visizplatītākā ir Eirāzijas ūdrs, kas ir sastopams visā Eirāzijas kontinentā; gan Eiropā, gan Āzijā. Pārējās 2 sugas ir endēmiskas Japānai un Dienvidaustrumāzijai.
Senākās ūdru fosilijas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra). Šīs ģints dzīvnieki dzīvo jau vairākus miljonus gadu, sākot ar pliocēnu. Eirāzijas ūdru priekšteči dzīvoja Āzijā un lēnām izplatījās pa visu pasauli. No Eirāzijas ūdru ģints senajām sugām attīstījās Amerikas ūdri (Lontra) un Āfrikā dzīvojošie ūdri. Mūsdienās ir saglabājušās 3 sugas, bet daudzas laika gaitā ir izmirušas.[1] Bieži pie Eirāzijas ūdriem informācijas avoti min Āfrikas Sahāras ūdru (Hydrictis maculicollis) kā Lutra maculicollis,[1] kas, analizējot ģenētiskos pētījumus, pavisam nesen ir izdalīts pastāvīgā Sahāras ūdru ģintī (Hydrictis).
Eirāzijas ūdriem tāpat kā citiem ūdriem ir raksturīgs slaids, garš, cilindrisks ķermenis ar īsām kājām. Tiem ir plata, saplacinātas formas galva, mazas austiņas,[2] un tie spēj nāsis noslēgt, atrodoties zem ūdens. Visi Eirāzijas ūdri ir tumši brūni, un to pavēderes un pazodes ir gaišākas kā muguras. Kājām ir peldplēves, un to nagi ir asi. Mātītēm ir 4 piena dziedzeri. Priekškājas ir īsākas kā pakaļkājas, kas ļauj attīstīt ievērojamu ātrumu peldot. Kad ūdrs peld lēni, tas airējas ar visām 4 pleznotajām kājām. Kad ūdrs nirst vai peld ātri, priekškājas tiek cieši piespiestas pie ķermeņa, bet pakaļkājas kopīgi ar spēcīgu astes propellerveida kustību stumj ūdri cauri ūdenim.
Salīdzinot ar Amerikas ūdriem, Eirāzijas ūdrs ir ar īsāku kaklu, platāku seju, ausis ir novietotas tālāk viena no otras, un tā aste ir garāka.[3]
Eirāzijas ūdru ģints (Lutra)[4]
Eirāzijas ūdri (Lutra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas. Eirāzijas ūdri daļēji dzīvo ūdenī un daļēji uz sauszemes, pamatā barojas ar zivīm. No tām visizplatītākā ir Eirāzijas ūdrs, kas ir sastopams visā Eirāzijas kontinentā; gan Eiropā, gan Āzijā. Pārējās 2 sugas ir endēmiskas Japānai un Dienvidaustrumāzijai.
Senākās ūdru fosilijas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra). Šīs ģints dzīvnieki dzīvo jau vairākus miljonus gadu, sākot ar pliocēnu. Eirāzijas ūdru priekšteči dzīvoja Āzijā un lēnām izplatījās pa visu pasauli. No Eirāzijas ūdru ģints senajām sugām attīstījās Amerikas ūdri (Lontra) un Āfrikā dzīvojošie ūdri. Mūsdienās ir saglabājušās 3 sugas, bet daudzas laika gaitā ir izmirušas. Bieži pie Eirāzijas ūdriem informācijas avoti min Āfrikas Sahāras ūdru (Hydrictis maculicollis) kā Lutra maculicollis, kas, analizējot ģenētiskos pētījumus, pavisam nesen ir izdalīts pastāvīgā Sahāras ūdru ģintī (Hydrictis).
