Vēverveidīgie grauzēji (Sciuromorpha) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) apakškārtām. Vāverveidīgo grauzēju grupa ir izveidota, balstoties uz anatomisku īpatnību, veidu, kā ārējais gremošanas muskulis ir pievienots pie vaiga kaula.
2005. gadā, balstoties uz morfoloģiskajiem un ģenētiskajiem pētījumiem, zinātnieki nonāca pie slēdziena, ka pie vāverveidīgo apakškārtas var pieskaitīt 3 mūsdienās dzīvojošas un 3 izmirušas grauzēju dzimtas[1]. Zinātniekiem pārsteigums bija susuru dzimta. Ārēji susuri vairāk atgādina peles, un līdz 2005. gadam tie tika klasificēti pie peļveidīgajiem grauzējiem.
Latvijā sastopamas 6 vāverveidīgo apakškārta sugas: meža susuris (Dryomys nitedula), dārza susuris (Eliomys quercinus), lielais susuris (Glis glis), mazais susuris (Muscardinus avellanarius),[2] parastā vāvere (Sciurus vulgaris) un lidvāvere (Pteromys volans).[3]
Vēverveidīgie grauzēji (Sciuromorpha) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) apakškārtām. Vāverveidīgo grauzēju grupa ir izveidota, balstoties uz anatomisku īpatnību, veidu, kā ārējais gremošanas muskulis ir pievienots pie vaiga kaula.
2005. gadā, balstoties uz morfoloģiskajiem un ģenētiskajiem pētījumiem, zinātnieki nonāca pie slēdziena, ka pie vāverveidīgo apakškārtas var pieskaitīt 3 mūsdienās dzīvojošas un 3 izmirušas grauzēju dzimtas. Zinātniekiem pārsteigums bija susuru dzimta. Ārēji susuri vairāk atgādina peles, un līdz 2005. gadam tie tika klasificēti pie peļveidīgajiem grauzējiem.