Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.[1] Līdz ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem zivju sistemātikā ieviestas ievērojamas izmaiņas. Kādreizējā starspurzivju klase kļuvusi par virsklasi, un saskaņā ar 2016. gada sistemātiku starspurzivju virsklase dalās divās klasēs: starspurēs (Actinopteri) un niedrzivīs (Cladistia).[2]
Šī ir arī lielākā mugurkaulnieku klase, kurā ir vairāk nekā 30 000 sugu, kas sastāda 96—99% no visām mūsdienās zināmajām zivīm.[3][4] Latvijā konstatēts ap 80 sugām, kas iedalās 12 kārtās un 32 dzimtās. Starspures apdzīvo visu tipu ūdenstilpes, no okeāniem līdz strautiem, pazemes avotiem un sāļajiem ezeriem.
Vissenākās starspuru fosilijas pieder aizvēsturiskajai Andreolepis hedei, kura dzīvoja pirms 420 milj. gadiem silūra periodā paleozoja ērā. Šīs sugas fosilijas ir atrastas Igaunijā, Zviedrijā un Krievijā.[1] Tomēr par dominējošo zivju grupu starspures kļuva tikai karbona periodā.[4]
Ķermeņa forma starspurēm ir ārkārtīgi daudzveidīga. Mazākā no tām ir tikai 8 mm gara (Sumatras kūdras purvu zivtiņa[5]), bet smagākās svars sasniedz 2300 kg (mēnesszivs[6]) un garākajai ir 11 metri (siļķu karalim[7]).
Ass skeletu parasti veido kaula mugurkauls, un tikai nedaudzām sugām saglabājas horda vai tās paliekas. Pāra peldspuru iekšējam skeletam nav centrālās ass, bet tas sastāv no radiāliem elementiem. Pāra un nepāra spuru daivas balsta kaula stari — lepidotrihijas. Šī īpašība izmantota starspuru nosaukumam.
Sekundārā plecu josla ir labi attīstīta, primārā — vāji. Krūšu spuru skelets ir regresējis; bazālijas ir neattīstītas un tā rezultātā radiālijas pievienojas tieši pie joslas. Iegurņa josla ir vienkāršojusies līdz pāra kaula plātnītei, bet pašu vēdera spuru skelets sastāv tikai no spuru stariem, jo šeit nav ne bazāliju, ne arī radiāliju. Aste parasti homocerkāla (senākajām formām — heterocerkāla); reizēm astes daivas var reducēties. Galvaskauss — hiostilisks. Hoānu nav. Ir stari, kas balsta žaunu membrānu.
Lielākai dalu šo zivju klāj plānas (cikloīdās vai ktenoīdās) kaula zvīņas. Nedaudzām sugām zvīņas klāj emaljveida viela — ganoīns. Šādas zvīņas sauc par ganoīdām. Reizēm zvīņas var saaugt, veidojot kaula plātnītes. Savukārt citām sugām zvīņas ir izzudušas.
Galvas smadzenēm ir zivīm tipiskā uzbūve: priekšējām smadzenēm ir pilnīgi epiteliāls jumts, kuram nav nervu vielas, smadzenītes un vidussmadzenes relatīvi lielas. Sevišķi lielas ir redzes daivas.
Zarnā izzūd spirāliskais vārstulis, rudimenta veidā saglabājoties tikai senākajām grupām, toties zarna kļūst garāka. Kloākas nav, zarna atveras uz āru ar anālo atveri. Kā barības vada mugurdaļas izaugums attīstās hidrostatiskais orgāns — peldpūslis, kas atsevišķām sugām var būt sekundāri reducējies. Žaunu starpsienas vai nu mazas vai arī biežāk to vispār nav, tā ka žaunu lapiņas atrodas tieši uz žaunu lokiem. Atsevišķām retām sugām ir izveidojušās plaušas.
Sirds arteriālais konuss ir tikai senāko grupu pārstāvjiem. Jaunākajām formām no arteriālā konusa paliek tikai divi vārstuļi, vienlaicīgi attīstās aortas sākumdaļas sieniņas pabiezinājums — aortas sīpols. Pāra kopulācijas orgānu tēviņiem nav. Apsēklošana (ar retiem izņēmumiem) ārējā, ikri sīki.
Starspurzivju virsklase (Actinopterygii)[2]
Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase. Līdz ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem zivju sistemātikā ieviestas ievērojamas izmaiņas. Kādreizējā starspurzivju klase kļuvusi par virsklasi, un saskaņā ar 2016. gada sistemātiku starspurzivju virsklase dalās divās klasēs: starspurēs (Actinopteri) un niedrzivīs (Cladistia).
Šī ir arī lielākā mugurkaulnieku klase, kurā ir vairāk nekā 30 000 sugu, kas sastāda 96—99% no visām mūsdienās zināmajām zivīm. Latvijā konstatēts ap 80 sugām, kas iedalās 12 kārtās un 32 dzimtās. Starspures apdzīvo visu tipu ūdenstilpes, no okeāniem līdz strautiem, pazemes avotiem un sāļajiem ezeriem.