The Scarce Heath occurs in damp to wet grassy meadows in or at the edges of woods. Sometimes, they occur away from woods in drier places or in flower-rich grassland. The butterflies are fond of settling in grass and do not fly far, nor very often. Among the grasses they use as food are Tufted Hair-grass (Deschampsia cespitosa) and Bearded Couch (Elymus caninus). When half-grown, the caterpillar hibernates in a grass tussock, later also pupating there. This species has one generation a year. Habitats: humid grasslands and tall herb communities (26%), mixed woodland (19%), broad-leaved deciduous forests (14%), mesophile grasslands (9%), fens, transition mires and springs (7%).
Herorandøjen (Coenonympha hero) er en sommerfugl i takvingefamilien. Den er i Europa udbredt i dele af Skandinavien og Mellemeuropa og videre mod øst gennem Polen til de Baltiske lande. Arten er desuden udbredt i Asien gennem den kølige, tempererede del indtil Japan. I Danmark og flere andre europæiske lande er herorandøjen uddød i det 20. århundrede. Den fandtes indtil 1981 på skovenge på Sjælland.
Tekst mangler, hjælp os med at skrive tekstenHerorandøjen (Coenonympha hero) er en sommerfugl i takvingefamilien. Den er i Europa udbredt i dele af Skandinavien og Mellemeuropa og videre mod øst gennem Polen til de Baltiske lande. Arten er desuden udbredt i Asien gennem den kølige, tempererede del indtil Japan. I Danmark og flere andre europæiske lande er herorandøjen uddød i det 20. århundrede. Den fandtes indtil 1981 på skovenge på Sjælland.
Das Wald-Wiesenvögelchen (Coenonympha hero) ist ein Schmetterling (Tagfalter) aus der Familie der Edelfalter (Nymphalidae). Das Artepitheton ist der Priesterin Hero aus der griechischen Mythologie gewidmet.[1]
Die Falter erreichen eine Flügelspannweite von 24 bis 34 Millimetern. Sie haben dunkelbraune Flügeloberseiten, die mit sechs schwarzen, weiß gekernten und rötlich braun umringten Augenflecken nahe dem Hinterflügelrand versehen sind. Diese scheinen auch auf die hellbraunen Unterseiten durch und werden von einer schmalen, gezackten weißen Binde nach innen begrenzt.
Das Ei ist blaugrün gefärbt, oben und unten etwas abgeplattet und mit undeutlichen Längsrippen versehen.[2]
Ausgewachsene Raupen haben eine hellgrüne Farbe und besitzen eine dunkle, hell gesäumte Rückenlinie sowie gelbliche Seitenstreifen.
Die Puppen sind hellgrün bis blaugrün gefärbt und zeigen an den Seiten je ein bis zwei dünne dunkle Längsstreifen. Sie sind als Stürzpuppe ausgebildet.
Die etwa gleich großen Arten
unterscheiden sich durch die gelbbraune bis rötlich braune Farbe der Flügeloberseiten. Außerdem ist die weiße Binde auf der Hinterflügelunterseite meist breiter als bei Coenonympha hero.
Dem auf den Flügeloberseiten dunkelbraun gefärbten Stromtal-Wiesenvögelchen (Coenonympha oedippus) fehlt die weiße Binde auf der Hinterflügelunterseite.
Das Wald-Wiesenvögelchen ist von Westeuropa ostwärts durch die gemäßigte Zone bis Ostasien (Japan und Korea) lokal verbreitet. Die Art kommt im nördlichen Alpenvorland in Höhenlagen bis etwa 1300 Metern vor.[2] Sie lebt bevorzugt auf Moorwiesen, feuchten Waldwiesen und in Flussauen.
Neben der in Mitteleuropa vorkommenden Nominatform Coenonympha hero hero werden folgende Unterarten unterschieden:
Die Falter fliegen in einer Generation, überwiegend im Mai und Juni. Sie wurden nur äußerst selten saugend an Blüten beobachtet und ruhen gerne mit zusammengeklappten Flügeln auf den Blättern von niedrigen Büschen.[3] Die Raupen schlüpfen im Juli aus den Eiern, überwintern und verpuppen sich im Mai des folgenden Jahres. Ihre Nahrungspflanzen sind Reitgräser (Calamagrotis) sowie Schwingel- (Festuca), Schmielen- (Deschampsia) und Seggenarten (Carex).[4]
Das Wald-Wiesenvögelchen ist in den deutschen Bundesländern aufgrund der Trockenlegung vieler ursprünglicher Lebensräume sehr selten geworden und gilt in einigen Regionen als ausgestorben, dementsprechend wird es auf der Roten Liste gefährdeter Arten in Kategorie 1 („vom Aussterben bedroht“) bzw. Kategorie 0 („ausgestorben oder verschollen“) geführt.[5] Lediglich in Baden-Württemberg wird es in Kategorie 2 („stark gefährdet“) eingestuft.[3]
Das Wald-Wiesenvögelchen (Coenonympha hero) ist ein Schmetterling (Tagfalter) aus der Familie der Edelfalter (Nymphalidae). Das Artepitheton ist der Priesterin Hero aus der griechischen Mythologie gewidmet.
De Sulverstreekheaflinter (coenonympha hero) is in flintersoarte yn it skaai fan de aureliaflinters (nyphalidae)
De flinter is net mear sjoen yn de Benelúks fan 1960 ôf. It liket der net op dat de flinter oait wer weromkomme sil. It is honkfêste soarte. De flinter hâldt fan wiete boskgreiden.
Op de reade list stiet de flinter as ferdwûn.
De flinter fljocht fan ein maaie ôf oant begjin juny. Fljocht altyd yn ien generaasje.
De wjuklingte is likernôch 17 mm. De boppekant fan de foarwjukken is donkerbrún en by de wyfkes mei twa lytse oranje stipkes. Op de boppekant fan de efterwjukken stean fjouwer swarte eachplakjes. By de mantsjes binne dizze eagen net altyd te sjen. Op de ûnderkant fan de wjukken rint in streek mei eachplakken. Dy plakken binne ôfsetten mei in sulveren streek.
De rûp oerwinteret as in healwaaks rûp yn in gerspôle.
De weardplant fan de rûp binne ferskillende soarten gers lykas smele en swinkgers.
De Sulverstreekheaflinter (coenonympha hero) is in flintersoarte yn it skaai fan de aureliaflinters (nyphalidae)
Coenonympha hero, the scarce heath, is a butterfly species belonging to the family Nymphalidae.
It can be found in Central Europe, Northern Europe and the North Palearctic (Urals East to Mongolia, Korea and Japan).
It resembles Coenonympha arcania.In Seitz it is described "On the upperside resembles Coenonympha oedippus smaller and just as dark, but on the hindwing 2 or 3 ocelli shine through from beneath as yellowish brown rings. On the underside itself the ocelli are placed in orange rings, and on their basal side there is a straight white line, which is thickened into knots on the veins. Northern and Central Europe and the whole of Northern Asia, from Sweden as far as the Alps, and from Belgium eastwards to the Pacific Ocean and Japan. ab. stolida Schilde, from Scandinavia, is smaller and darker, and the forewing bears a white distal band on their underside. In ab. perseis Led. [subspecies] (= sibirica Stgr.) (48a), which in Eastern Asia occurs among the nymotypical form, but locally also flies alone, the white band before the row of ocelli on the underside of the hindwing is much widened. — Fruhstorfer separates from this form, as neoperseis[subspecies], the specimens from Hokkaido, which are larger. — In ab. areteoides Fol., which is recorded from Belgium, the ocelli on the hindwing are obsolete. — Larva pale green, on lyme-grass (Elymus) and wood-grasses. In Europe the butterflies are on the wing in June and July, in Eastern Asia according to Graeser in two broods; in woods of leaved trees and in meadows « overgrown with bushes. The specimens of hero rise higher in the air in their flight than the pale species of Coenonympha, and slightly recall small Erebias; they occur more singly and usually very locally, and one does not easily catch more than a few specimens in one day. [1]
_Coenonympha_hero_-_Krakow_Poland_-_male_dorsal.jpg)
Coenonympha hero ♂
_Coenonympha_hero_-_Krakow_Poland_-_male_ventral.jpg)
Coenonympha hero ♂△
The butterflies fly in one generation from May to July.
The larvae feed on various grasses.
Named in the Classical tradition.Hero was a Greek scholar.
This article incorporates text from this source, which is in the public domain. Coenonympha hero, the scarce heath, is a butterfly species belonging to the family Nymphalidae.
Vareskaera-aasasilmik (Coenonympha hero) on silmiklaste sugukonda kuuluv liblikas. Ta on Eestis arvatud III kaitsekategooriasse.
Eestis on ta oma levila põhjapiiril, kuid on siiski seal levinud kõikjal. Teda võib kohata juuni algusest juuli keskpaigani.[1] Elupaigana eelistab ta enamasti niiskeid paiku.[2]
Röövik toitub erinevatel kõrrelistel ja kasvab kuni 2,5 cm pikkuseks.
Vareskaera-aasasilmik (Coenonympha hero) on silmiklaste sugukonda kuuluv liblikas. Ta on Eestis arvatud III kaitsekategooriasse.
Eestis on ta oma levila põhjapiiril, kuid on siiski seal levinud kõikjal. Teda võib kohata juuni algusest juuli keskpaigani. Elupaigana eelistab ta enamasti niiskeid paiku.
Röövik toitub erinevatel kõrrelistel ja kasvab kuni 2,5 cm pikkuseks.
Ruskoniittyperhonen (Coenonympha hero) on täpläperhosten heimoon ja heinäperhosten alaheimoon kuuluva pieni päiväperhonen. Laji esiintyy palearktisella alueella.
Ruskoniittyperhonen esiintyy Ranskan pohjoisosista itään Keski-Eurooppaan ja Aasiaan Amurille, Koreaan ja Japaniin saakka. Euroopan pohjoisosissa levinneisyysalue ulottuu Ruotsin eteläosiin, Baltiaan ja Venäjällä mahdollisesti Karjalankannakselle. Laji on taantunut erityisesti Länsi-Euroopassa ja kuollut muun muassa Alankomaista sukupuuttoon.
Suomessa ruskoniittyperhonen on havaittu ainoastaan yhden kerran harhailijana Porvoosta.
Ruskoniittyperhosen etusiiven pituus on 15–18 mm. Siipien yläpinnan pohjaväri on koiraalla tumman harmaanruskea ja etusiivessä ei ole kirjauksia. Takasiiven yläpuolella on yleensä rivi keltarenkaisia terättömiä silmätäpliä. Naaraan yläpinnan pohjaväri on yleensä hieman vaaleampi kuin koiraalla ja takasiiven yläpuolen täplät ovat isompia ja valkoteräisiä. Etusiiven alapuolella on vaaleampi postdiskaalijuova. Takasiiven alapuolen silmätäplät ovat valkoteräisiä ja niissä on voimakas oranssinvärinen kehä. Silmätäplärivin sisäpuolella on valkoinen postdiskaalijuova.
Ruskoniittyperhosen elinympäristöä ovat kosteat niityt ja suomaasto.
Lentoaika on toukokuun lopulta heinäkuuhun yhtenä sukupolvena. Laji talvehtii keskenkasvuisena toukkana.
Toukan ravintokasveja ovat ohrat (Hordeum), helmikät (Melica), nurmikat (Poa) ja villivehnät (Elymus), esimerkiksi rantavehnä (Elymus arenarius).
Ruskoniittyperhonen (Coenonympha hero) on täpläperhosten heimoon ja heinäperhosten alaheimoon kuuluva pieni päiväperhonen. Laji esiintyy palearktisella alueella.
Coenonympha hero
Le Mélibée ou Fadet de l'élyme (Coenonympha hero) est une espèce de lépidoptères (papillons) de la famille des Nymphalidae et de la sous-famille des Satyrinae.
Coenonympha hero a été décrit par Carl von Linné en 1761 sous le protonyme Papilio hero.
Synonyme : Papilio hero Linnaeus, 1761[1].
Le Mélibée est un petit papillon au dessus de couleur marron orné d'un ocelle à l'apex des antérieures et d'une bande antémarginale orange et d'une ligne d'ocelles aux postérieures.
Le revers marron ou ocre suffusé de marron chez la femelle est marqué d'une bande antémarginale orange présente aussi dans l'angle anal, avec aux antérieures un ocelle à l'apex et aux postérieures une bande blanche irrégulière et une ligne submarginale d'ocelles pupillés et cernés d'orange.
Il vole en une seule génération, de mi-mai à début juillet[2].
Ses plantes hôtes sont Elymus arenarius, Hordeum marinum, Hordelymus europaeus[2].
Il est présent dans le nord-est de l'Europe, à l'Oural, l'ouest de la Sibérie, la Mongolie et en Asie tempérée jusqu'en Corée et au Japon[1].
En Europe, il est présent sous forme de petits isolats en France, Suisse, Allemagne puis de la Pologne au sud de la Scandinavie et à la Russie[2],[3].
En France métropolitaine, il est présent dans le Puy-de-Dôme, la Nièvre, la Saône-et-Loire et le Jura[4]. Suivant d'autre sources il est présent dans les départements du Nord-Est de la France, mais n'a pas été inventorié depuis 1980 dans la plupart d'entre eux[3].
En 2012, le Muséum National d'Histoire Naturelle, avec l'Union Internationale pour la Conservation de la Nature (UICN), indique que son aire de répartition se limite au massif du Jura[5], entre 500 m et 1 000 m d'altitude, et notamment la zone Natura 2000 de la Petite Montagne.
Il réside dans les prairies humides.
Le Mélibée est inscrit sur la liste des insectes strictement protégés de l'annexe 2 de la Convention de Berne, sur la liste des insectes strictement protégés de l'annexe IV de la Directive Habitats du Conseil de l'Europe concernant la conservation des habitats naturels ainsi que de la faune et de la flore sauvages du 21 mai 1992.
En France, le Mélibée est inscrit sur la liste rouge des insectes de France métropolitaine (article 2 de l'arrêté du 23 avril 2007 fixant la liste des insectes protégés sur le territoire national)[6],[7].
Coenonympha hero
Le Mélibée ou Fadet de l'élyme (Coenonympha hero) est une espèce de lépidoptères (papillons) de la famille des Nymphalidae et de la sous-famille des Satyrinae.
Rudakis satyriukas (lot. Coenonympha hero, angl. Scarce Heath, vok. Wald – Wiesenvögelchen) – pleštekių (Nymphalidae) šeimos drugys. Skraido gegužės – liepos mėn. drėgnose pievose, miškų ar krūmų aikštelėse, pelkių pakraščiuose.
Paplitęs Azijoje ir Europoje. Lietuvoje reta rūšis, įrašyta į Raudonąją knygą.
Rudakis satyriukas (lot. Coenonympha hero, angl. Scarce Heath, vok. Wald – Wiesenvögelchen) – pleštekių (Nymphalidae) šeimos drugys. Skraido gegužės – liepos mėn. drėgnose pievose, miškų ar krūmų aikštelėse, pelkių pakraščiuose.
Paplitęs Azijoje ir Europoje. Lietuvoje reta rūšis, įrašyta į Raudonąją knygą.
Meža sīksamtenis (Coenonympha hero) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini). Tā izplatības areāls rietumos sākas Eiropā, Francijas austrumos, turpinoties pāri Centrāleiropai, Austrumeiropai, ziemeļu virzienā aizsniedzot Skandināvijas dienvidus un austrumu virzienā pāri Āzijas mērenajai joslai sasniedzot Japānu.[1]
Latvijā meža sīksamtenis ir vēl diezgan bieži sastopama suga, bet Eiropā ļoti reta un apdraudēta,[2] tādēļ, lai arī Latvijā sastopama samērā bieži visā teritorijā, tā ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.[3] Atsevišķās vietās, piemēram, Plieņciemā un Ģipkā tā ir ļoti parasta suga mitrajās pļavās aiz piejūras kāpām.[4]
Meža sīksamtenis ir neliels dienas tauriņš, kura spārnu plētums ir 26—34 mm.[3] Tas ir tumšākais no Latvijā dzīvojošiem sīksamteņiem. Spārnu virspuse ir tumši brūna un lidojumā tauriņš izskatās tumšs. Meža sīksamtenim vienīgajam no visiem sīksamteņiem dekoratīvās "actiņas" ir arī aizmugurējo spārnu virspusēs (4—5 gredzenotas actiņas). Tā kā miera stāvoklī sīksamteņi spārnus tur sakļautus kopā, tad spārnu virspusi var redzēt tikai lidojumā.[3]
Arī spārnu apakšpuses pamattonis, salīdzinot ar citiem sīksamteņiem, ir vistumšākais — zeltaini brūns. Tonis ir nedaudz gaišāks kā spārnu virspusē, bet krasi ar to nekontrastē.[3] Tauriņa raksturīgākā pazīme ir apaļās "actiņas" aizmugurējo spārnu ārmalā. Dekoratīvos plankumus veido biezas melni-baltas gredzenveida līnijas uz koši oranža pamata. Tie ir proporcionāli lieli. Actiņas no pārējā spārna laukuma nodala balta, samērā šaura josla, kas atrodas spārna centrālajā daļā. Spārnu ārmala (gan priekšējo, gan aizmugurējo) ir koši oranža ar divām šaurām pelēkām josliņām. Priekšējo spārnu galā viena dekoratīvā actiņa, kas atrodas uz blāvākas šķērsjoslas.[3]
Meža sīksamtenim gadā attīstās viena paaudze. Pieaugušie tauriņi izšķiļas jūnija sākumā un lido līdz jūlija vidum vai beigām. Meža sīksamtenis ir ļoti tramīgs un to ir grūti aplūkot tuvumā.[3] Tas sastopams dažādos biotopos, kur aug graudzāles — mitrās pļavās, zāles purvos, izcirtumos, mežmalās un citās zāļainās vietās. Kāpuri izšķiļas augustā un uz augiem tos var novērot līdz rudenim. Meža sīksamtenis pārziemo kāpura stadijā un nākamajā pavasarī kāpurus var novērot līdz maijam, kad tie iekūņojas. Kāpuri barojas ar dažādām graudzālēm, piemēram, ar ciņusmilgām, nokarenajām pumpursmilgām, parasto kamolzāli un skarenēm.[3]
Meža sīksamtenis (Coenonympha hero) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini). Tā izplatības areāls rietumos sākas Eiropā, Francijas austrumos, turpinoties pāri Centrāleiropai, Austrumeiropai, ziemeļu virzienā aizsniedzot Skandināvijas dienvidus un austrumu virzienā pāri Āzijas mērenajai joslai sasniedzot Japānu.
Het zilverstreephooibeestje (Coenonympha hero) is een vlinder uit de onderfamilie van de zandoogjes en erebia's (Satyrinae) van de familie Nymphalidae.
Het zilverstreephooibeestje komt in de gematigde delen van Azië, Centraal- en Noord-Europa voor. Echter in Europa gaat de soort aan hoog tempo achteruit. Daarom is het zilverstreephooibeestje opgenomen in de IUCN rode lijst van bedreigde diersoorten als 'kwetsbaar'. Vochtige graslanden en bosgebieden worden als leefgebied door de vlinder gebruikt. De voorvleugellengte bedraagt ongeveer 17 millimeter. De waardplanten zijn met name soorten van de grassenfamilie. De soort lijkt op het tweekleurig hooibeestje.
De vlinder is sinds 1960 uit Nederland verdwenen en staat als zodanig op de Nederlandse Rode Lijst. In België verdween de vlinder in 1912 in Vlaanderen en hij is sinds kort ook uit Wallonië verdwenen. De soort is opgenomen in bijlage IV van de habitatrichtlijn.
De vliegtijd is van mei tot en met juli.
Het zilverstreephooibeestje (Coenonympha hero) is een vlinder uit de onderfamilie van de zandoogjes en erebia's (Satyrinae) van de familie Nymphalidae.
Het zilverstreephooibeestje komt in de gematigde delen van Azië, Centraal- en Noord-Europa voor. Echter in Europa gaat de soort aan hoog tempo achteruit. Daarom is het zilverstreephooibeestje opgenomen in de IUCN rode lijst van bedreigde diersoorten als 'kwetsbaar'. Vochtige graslanden en bosgebieden worden als leefgebied door de vlinder gebruikt. De voorvleugellengte bedraagt ongeveer 17 millimeter. De waardplanten zijn met name soorten van de grassenfamilie. De soort lijkt op het tweekleurig hooibeestje.
De vlinder is sinds 1960 uit Nederland verdwenen en staat als zodanig op de Nederlandse Rode Lijst. In België verdween de vlinder in 1912 in Vlaanderen en hij is sinds kort ook uit Wallonië verdwenen. De soort is opgenomen in bijlage IV van de habitatrichtlijn.
De vliegtijd is van mei tot en met juli.
Heroringvinge (Coenonympha hero) noen ganger omtalt som herosommerfugl, er en sommerfugl som tilhører gruppen ringvinger (Satyrinae) i den artsrike familien flikvinger (Nymphalidae). Denne sjeldne arten finnes i Norge bare noen få steder på Østlandet, og den er én av få norske insektarter som er fredet.
En ganske liten ringvinge (vingespenn 26 –34 mm), grunnfargen mørkebrun. Den kan kjennes fra de andre, norske Coenonympha-artene på den mørke fargen, og fra alle andre norske ringvinger på størrelsen. Bakvingene har 3-4, ofte litt utviskede, øyeflekker langs kanten på oversiden, på undersiden har den markerte øyeflekker og et hvitt tverrbånd. Larven er grønn med en mørkegrønn rygglinje, to hvite striper og blekgule sidelinjer.
Larven lever på gress, men det er uvisst hvilke arter de norske bestandene bruker. De voksne sommerfuglene flyr i juni-juli, særlig på fuktige gressenger i skog og i overgangen mellom kulturlandskap og våtmark. Som de andre Coenonympha-artene er den ikke noen særlig utholdende flyger, og bestandene er ganske stedbundne.
Museumsmateriale tyder på at heroringvingen var temmelig vanlig på Sørøst-landet for rundt 100 år siden, men i dag finnes det bare isolerte bestander i Østfold, Akershus og den sørlige delene av Hedmark. Den fantes før også i Vestfold, men ser ut til å være utdødd der. Arten kan være truet av flere faktorer, særlig nedbygging av lokalitetene til boligformål, golfbaner eller lignende, men også av opphør av beiting som fører til at skogsenger gror igjen. Den ble fredet mot innsamling i 2001, men det er tvilsomt om dette forbudet gir noe effektivt vern av arten, som først og fremst er truet av at habitatet dens forsvinner.
Heroringvinge (Coenonympha hero) noen ganger omtalt som herosommerfugl, er en sommerfugl som tilhører gruppen ringvinger (Satyrinae) i den artsrike familien flikvinger (Nymphalidae). Denne sjeldne arten finnes i Norge bare noen få steder på Østlandet, og den er én av få norske insektarter som er fredet.
Strzępotek hero (Coenonympha hero) – gatunek motyla dziennego z rodziny rusałkowatych.
Niewielkich rozmiarów motyl o rozpiętości skrzydeł 30–34 mm. Słabo zaznaczony dymorfizm płciowy; na wierzchu przedniego skrzydła samicy 1–2 niewielkie oczka, u samców najczęściej oczek brak lub jeżeli występuje, to maksymalnie jedno. Na tylnych skrzydłach obu płci z wierzchu 3–4 większe oczka, na spodzie rząd 6–7 oczek w szerokich, pomarańczowych obwódkach, do których od wewnątrz przylega biała, zębata plama[2].
Pomarańczowa obwódka okalająca rząd plamek na spodzie tylnego skrzydła jest cechą odróżniającą strzępotka hero od innych gatunków z rodzaju Coenonympha[2].
Jaja składane są pojedynczo na ściółkę, wśród roślin pokarmowych gąsienic, do których należą różne gatunki traw między innymi: śmiałek darniowy, trzcinnik piaskowy, kłosownica leśna czy perz psi. Motyl zimuje w stadium gąsienicy, która wczesną wiosną wznawia żerowanie. Stadium poczwarki trwa 2–3 tygodnie. Postaci dorosłe pojawiają się od połowy maja do początku lipca[2].
Polany w wilgotnych lasach liściastych, podmokłe łąki, strefy ekotonowe między lasem i torfowiskiem, zarastające torfowiska niskie[2].
Gatunek eurosyberyjski, w Europie zachodniej i środkowej występuje wyspowo. W Polsce lokalnie w południowej i wschodniej części kraju[2].
Wymarły w Krajach Beneluksu, Danii, Szwajcarii i Czechach. W pozostałych krajach Europy zachodniej i środkowej notuje się spadek liczby i liczebności populacji; w Niemczech i na Ukrainie o ponad 30%, we Francji, Austrii, Polsce, Litwie, Łotwie, Szwecji i Norwegii spadek wynosi od 6% do 30%[3]. W Polsce wyginął na zachodzie kraju[2]. Przyczyną ustępowania gatunku jest melioracja, intensyfikacja rolnictwa, unowocześnienie gospodarki leśnej i na terenach łąkowych[3].
Gatunek zamieszczony w załączniku IV dyrektywy siedliskowej oraz załączniku II konwencji berneńskiej[2]. IUCN w swojej Czerwonej księdze gatunków zagrożonych klasyfikuje strzępotka hero ze statusem VU – narażony[3]. W Polsce gatunek objęty ochroną ścisłą[4][5].
Strzępotek hero (Coenonympha hero) – gatunek motyla dziennego z rodziny rusałkowatych.
Brun gräsfjäril (Coenonympha hero) är en fjärilsart i familjen praktfjärilar.[2] Den är i Sverige Värmlands landskapsinsekt.[3]
Den bruna gräsfjärilens vingspann är mellan 26 och 32 millimeter. Vingarnas ovansida är brun. Längs bakvingens bakkant finns ett otydligt orange band samt några svarta fläckar med vit mittpunkt omgivna av orange, så kallade ögonfläckar. Vingarnas undersida är ljusbrun med orange linjer längs ytterkanterna. På bakvingen finns ögonfläckar längs bakvingens ytterkant och dessa liknar ögonfläckarna på ovansidan. Innanför ögonfläckarna på bakvingens undersida finns ett bredare vitt band.[4] Undersidan på honans framvinge är oftast ljusare brun än hanens.[5]
Larven är grön med längsgående ljusgröna och mörkgröna ränder och den blir upp till 25 millimeter lång.[4]
Värdväxter, de växter larven lever på och äter av, är olika gräs.[6]
Larven växer långsamt och övervintrar, och fortsätter att äta och växa på våren efter. Den förpuppas i maj och detta stadium varar i 2 till 3 veckor.[2] Flygtiden, den period när fjärilen är fullvuxen, imago, infaller i juni och juli.[4]
Den bruna gräsfjärilens utbredningsområde är i centrala och norra Europa och genom de tempererade delarna av Asien till området kring Amur samt Korea och Japan.[6] I Norden finns den i stort sett enbart i Värmland och Dalarna, men har tidigare varit mer spridd både norr- och söderut i Sverige, samt att den även funnits i Danmark och södra Finland. Brun gräsfjäril är fridlyst i hela EU. Den är rödlistad i alla de länder i Europa där den förekommer eller har förekommit. I Sverige är den kategoriserad som Missgynnad (NT). Dess habitat är soliga ängar omgivna av skog och sådan miljö försvinner alltmer beroende på igenväxning och igenplantering.[5]
Wikimedia Commons har media som rör Brun gräsfjäril.
Brun gräsfjäril (Coenonympha hero) är en fjärilsart i familjen praktfjärilar. Den är i Sverige Värmlands landskapsinsekt.
Розмах крил — 28-31 мм. Візерунок крил самця та самиці майже ідентичний, у самиці більш розвинутий. Крила коричневого кольору, на задніх крилах 4 чорних очка, оточених рудими кільцями. Знизу на крилах є руда зовнішня облямівка, а на задніх крилах знаходиться 6 чорних з білою крапкою посередині очок, оточених рудими кільцями.
Лісова зона помірних широт Євразії.
В Україні зараз дуже локально зустрічається у зоні мішаних лісів Правобережжя, у Карпатах (не вище 600 м н. р. м.), одна популяція відома в північній частині Чернігівської області; за останні 5080 років, ймовірно, зник на 40-50% території української частини ареалу.
Зустрічається на болотистих та торфових луках, багнищах, вологих лісових галявинах. Дає 1 генерацію на рік. Літ імаго триває з середини травня до червня; метелики не схильні до міграцій. Відкладання яєць та розвиток гусені відбувається на злакових (колосняк, ячмінь тощо) та, можливо, на деяких видах осок. Заляльковується на поверхні ґрунту.
Загрози: руйнування місць перебування виду (осушувальна меліорація, розробка торфовищ), надмірний випас худоби, викошування трав, інтенсивне лісогосподарство.
Занесений до Європейського червоного списку. Охороняється у деяких заповідниках західної України, зокрема у ПЗ «Розточчя». У місцях перебування виду є доцільним створення ентомологічних заказників з забороною осушувальної меліорації, розробки торфу, випалювання трави тощо.
The Scarce Heath (Coenonympha hero) là một loài bướm thuộc họ Nymphalidae. Nó có thể được tìm thấy ở Trung Âu, Bắc Âu và châu Á. Nó giống với Coenonympha arcania.
Con trưởng thành bay làm một đợt từ tháng 5 đến tháng 7.
Ấu trùng ăn nhiều loại cỏ.
Bài viết về bướm giáp này vẫn còn sơ khai. Bạn có thể giúp Wikipedia bằng cách mở rộng nội dung để bài được hoàn chỉnh hơn.
The Scarce Heath (Coenonympha hero) là một loài bướm thuộc họ Nymphalidae. Nó có thể được tìm thấy ở Trung Âu, Bắc Âu và châu Á. Nó giống với Coenonympha arcania.
Con trưởng thành bay làm một đợt từ tháng 5 đến tháng 7.
Ấu trùng ăn nhiều loại cỏ.
Сенница геро[1], или Сенница боровая, или Сенница обыкновенная, Геро[2] (лат. Coenonympha hero) — вид дневных бабочек из семейства бархатниц (лат. Satyridae).
Геро (греческая мифология) — жрица Афродиты, возлюбленная Леандра, каждую ночь переплывавшего пролив Геллеспонт для встречи с ней.
Длина переднего крыла 14—18 мм. Крылья сверху тёмно-коричневые или бурые. Переднее крыло одноцветное или с одним (чаще) — тремя глазками в охристом ободке, на заднем крыле тоже один — два глазка. Снизу глазки крупнее, более чёткие; на задних крыльях в широких ободках и они отчасти соприкасаются, перед глазками через всё крыло проходит извилистая белая полоска; такая же часто выражена и на передних крыльях, но она обычно не доходит до анальной жилки.
Ареал тянется от Центральной Франции через Центральную Германию и далее на восток, захватывая южную часть Сибири и умеренную Азия, к северу до средней тайги, Сахалин, Южные Курилы, Япония[1].
В Восточной Европе — редкий и локальный вид, обитающий в лесном поясе по всей Восточной Европе. На западе данного региона известен с территории Польши и Словакии. Далее на восток через страны Прибалтики (где отсутствует в прибрежной зоне) и Белоруссию распространен до Кировской области и республики Татарстан в России. Обитание в Карпатах ограничено Татрами и массивом горы Говерла. Популяции северной части Украины и Подолии находятся в сильно угнетенном состоянии, а некоторые считаются вымершими. В средней полосе России локален, но в местах своего обитания довольно многочислен, реже встречается на юге лесной зоны (например, по болотным массивам Чувашии и южнее- в Пензенской области и на Южном Урале в Башкирии.
Населяет торфяники, верховые болота, сосняки багульниковые, заболоченные сосновые леса, луга, примыкающие к верховым болотам, реже — в сырых мелколиственных лесах. В средней полосе — олиготрофные болота. По южной границе ареала — злаково-осоково-горцовые мезотрофные сообщества. В Украинских Карпатах не поднимается выше 600 м над ур.м.
Также населяет лесостепные и особенно лесные луга, встречается по опушкам, в долинах ручьёв и речек, у травянистых болот, в горах до верхней границы леса.
Развивается в одном поколении, лёт с конца мая до конца июля.
Бабочки обладают неторопливым медленным полетом на небольшой высоте. Испуганные, далеко не улетают. Бабочки часто садятся на крупные листья, не редко могут встречаться сидящими на влажной почве.
Бабочки питаются на растениях герань лесная и лютик ползучий.
Яйца зеленоватые, шаровидные, с неясными рёбрышками, по одному на листе. Самки откладывают яйца по одному на листья пушицы, овсяницы и некоторые виды осок.
Молодая гусеница желтовато-зелёная, с двумя светлыми полосками на каждом боку. На конце два беловатых острия. Гусеницы питаются днем на основании кормовых растений, зимуют. . В старших возрастах зелёная, иногда с беловато-розовым оттенком на спине, с восемью продольными желтоватыми линиями. Кормовые растения — злаки родов мятлик, вейник, пырейник, ячмень, перловник, ячменеволоснец, ячмень мышиный и осоки.
Окукливаются на кормовом растении вблизи поверхности земли. Куколка светло-зелёная, в бугорках и тёмных пятнышках. На крыловых зачатках заметны жилки. По бокам брюшных сегментов два ряда белых точек.
В Красной книге Международного союза охраны природы (МСОП) вид имеет 3 категорию охраны (VU — уязвимый таксон, находящиеся под угрозой исчезновения в перспективе, в силу морфофизиологических и/или поведенческих особенностей, делающих их уязвимыми при любых, даже незначительных, изменениях окружающей среды).
Включен в «Красную книгу Европейских дневных бабочек» с категорией SPEC3 — вид, обитающий как в Европе, так и за её пределами, но находящийся на территории Европы под угрозой исчезновения.
Занесена в Красную книгу Литвы (2 категория), Украины (1994) (2 категория) и Московской области, Россия.
Сенница геро, или Сенница боровая, или Сенница обыкновенная, Геро (лат. Coenonympha hero) — вид дневных бабочек из семейства бархатниц (лат. Satyridae).
分類 界 : 動物界 Animalia 門 : 節足動物門 Arthropoda 綱 : 昆虫綱 Insecta 目 : 鱗翅目 Lepidoptera 上科 : アゲハチョウ上科 Papilionoidea 科 : タテハチョウ科 Nymphalidae 亜科 : ジャノメチョウ亜科 Satyrinae 属 : ヒメヒカゲ属 Coenonympha 種 : シロオビヒメヒカゲ C. hero 学名 Coenonympha heroシロオビヒメヒカゲ（白帯姫日陰、 Coenonympha hero）は、チョウ目（鱗翅目）タテハチョウ科ジャノメチョウ亜科に属するチョウの一種。
茶色地の翅裏に、和名となった由来の白帯が縦に通り、外縁に沿って6個の蛇の目模様が並ぶ。この蛇の目はジャノメチョウ類で一般的な金環ではなく、赤色の環である。北海道にのみ分布する蝶はこうした原色が入るものが多い。
複眼には毛が生えておらず、これは森林性ではなく草原性であることを意味する。林縁から道路沿い、河川敷などを緩やかに飛ぶ。ヒカゲの名とは裏腹に明るい時間帯に飛翔し、日が陰ると見られなくなる。
近縁種にヒメヒカゲがいる。こちらは内地にのみ生息し、斑紋はかなり異なる。またヒメヒカゲはほとんど花には来ないが、本種はよく花に集まり吸蜜する。
幼虫の食草はヒカゲスゲ・カミカワスゲなどのカヤツリグサ科植物。卵は食草あるいはその付近に独立して産みつけられる。年1化性で成虫は6月上旬～7月にかけて発生。越冬態は4齢幼虫。
生息地は北海道中・東部で、局所的に分断されている。
国外ではユーラシア大陸。
札幌周辺亜種C. h. neoperseis
_male_(35510927695).jpg)
.JPG)
_d1_1.jpg)
_(21127015050).jpg)
.jpg)
_mating_(14210273171).jpg)
.jpg)
.jpg)
,_Ostbelgien_(3945441446).jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
_-_Silberfleck-Perlmuttfalter_(1).jpg)
.jpg)
_Bulgaria.jpg)
_mit_Beute_(Brauner_Waldvogel)_(3).jpg)
.jpg)
_(35600472081).jpg)
.jpg)
.jpg)
