Other Physical Features: ectothermic ; bilateral symmetry
Key Reproductive Features: gonochoric/gonochoristic/dioecious (sexes separate)
Amerikan şirinsu tısbağaları (lat. Emydidae) — Tısbağalara aid fəsilə.
Onlar kiçik və orta ölçülərə malik olurlar. Bir sıra növlərinin başları rəngərang olur dəriləri isə hamardır. Fəsiləyə aid növlər geniş arealda yayılmışdır. Onlara Şimali Amerika, Cənubi Amerika, Avropa və Asiya ərazilərində rast gəlinir.
Bu fəsiləyə daxil olan növlər əsasən lal axan su tutarlarında yaşayırlar. Bir sıra heyvan və bitki növləri növləri ilə qidalanırlar. Bir çox növlər isə sırf bitkilərlə qidalanır.
Bu sinifə 51 növ daxildir ki onlarda 11 cinsdə birləşir[1]:
Latın adı Azərbaycan adı HəcmiAmerikan şirinsu tısbağaları (lat. Emydidae) — Tısbağalara aid fəsilə.
Onlar kiçik və orta ölçülərə malik olurlar. Bir sıra növlərinin başları rəngərang olur dəriləri isə hamardır. Fəsiləyə aid növlər geniş arealda yayılmışdır. Onlara Şimali Amerika, Cənubi Amerika, Avropa və Asiya ərazilərində rast gəlinir.
Bu fəsiləyə daxil olan növlər əsasən lal axan su tutarlarında yaşayırlar. Bir sıra heyvan və bitki növləri növləri ilə qidalanırlar. Bir çox növlər isə sırf bitkilərlə qidalanır.
Emydidae a zo ur c'herentiad e rummatadur ar stlejviled, ennañ war-dro 40 spesad baoted.
12 genad a zo ennañ:
Emydidae a zo ur c'herentiad e rummatadur ar stlejviled, ennañ war-dro 40 spesad baoted.
Els emídids (Emydidae) són una família de tortugues aquàtiques i semiaquàtiques carnívores que inclou més de 80 espècies, entre les quals destaquen la tortuga d'estany europea (Emys orbicularis), la tortuga d'orelles vermelles, la tortuga d'orelles grogues, la tortuga esquena diamant (Malaclemys terrapin), la tortuga pintada i el gènere Terrapene de les tortugues de caixa americanes.
A aquesta família pertanyen les tortugues que viuen la major part del temps a l'aigua, que habiten en estanys, embassaments o rius, anant a terra quan han de trobar llocs adequats per fer la posta. L'aparellament pot ocórrer a terra o sota l'aigua i el mascle persegueix a la femella. Els ous són allargats i de closca dura. Els nous individus tenen un disseny més arrodonit i amb la closca més marcada que els adults. Les seves potes s'han modificat per poder nedar i per poder caçar els aliments. A causa de la pèrdua progressiva del seu hàbitat natural a causa de la pressió humana, les poblacions d'aquestes tortugues estan disminuint.
Família Emydidae
Els emídids (Emydidae) són una família de tortugues aquàtiques i semiaquàtiques carnívores que inclou més de 80 espècies, entre les quals destaquen la tortuga d'estany europea (Emys orbicularis), la tortuga d'orelles vermelles, la tortuga d'orelles grogues, la tortuga esquena diamant (Malaclemys terrapin), la tortuga pintada i el gènere Terrapene de les tortugues de caixa americanes.
Emydovití (Emydidae) jsou čeledí nadčeledi Testudinoidea čítající asi 50 druhů želv v 10 rodech.[1]
Karapax většiny emydovitých má tvar nízkého oblouku, i když u některých druhů je spíše klenutý. Karapax může mít jednu nebo dvě vyvýšeniny (kýl), který jde od přední strany k zadní části krunýře. Plastron má velké dno. Některé druhy mají pohyblivý kloub, který odděluje hrudní a břišní štítky. Lebku mají malou. Končetiny mají přizpůsobeny k plavání.
Stravovací návyky jsou v rozsahu od výhradně masožravých až po striktně býložravé. Masožravci se živí kroužkovci, korýši a rybami. U několika druhů, jsou mláďata masožravá, ale dospělci všežraví. Drobní savci, zejména mývalové, jsou zodpovědní za zničení mnoha hnízd emydovitých. Příslušníci všech tříd obratlovců se živí vejci a mláďaty želv. Aligátoři představují riziko pro dospělé jedince z několika druhů.
Znalost reprodukčního chování se pohybuje od velmi podrobných, dlouhodobých studií (např. želva ozdobná - Chrysemys picta v Michiganu) k naprostému nedostatku informací. U mnoha druhů se pohlavní dimorfismus projevuje protáhlými drápy nebo vypouklým plastronem u samců. Delší drápy jsou používány při běžných námluvách ve kterých samec čelí samici. Vypouklý plastron umožňuje připojit samce k samici u druhů s více klenutým karapaxem (např. rod Terrapene). Reprodukce je v ročním cyklu, mohou klást vejce vícekrát v jedné sezóně. Velikost snůšky je velmi variabilní, od pouhých dvou k více než 30 vejcím.
Emydovití jsou nejvíce příbuzné s želvovitými (Testudinidae) a jsou spolu pod nadčeledí Testudinoidea. Ke společným vlastnostem patří nedostatek okrajových štítků na krunýři, tvar a svalové upevnění kyčelních kostí a tvar osmého obratle (oboustranně vypouklý). V rámci Emydidae jsou dvě podčeledi Deirochelyinae a Emydinae. Emydidae, jak je známe dnes, obsahují druhy nového světa (s výjimkou rodu Emys), zatímco bývalý Batagurinae, dnes samostatná čeleď Bataguridae obsahuje druhy starého světa (s výjimkou rodu Rhinoclemmys).
Emydovití jsou početně zastoupeni ve fosilních nálezech. Gyremys sectabilis a Clemmys backmani jsou severoamerické druhy, které se datují od pozdní křídy a paleocénu a jsou to dva nejstarší fosilní druhy této čeledi.
V tomto článku byl použit překlad textu z článku Emydidae na anglické Wikipedii.
{{Cite journal}} označená jako k „pouze dočasnému použití“.
{{Cite book}} označená jako k „pouze dočasnému použití“.
{{Cite web}} označená jako k „pouze dočasnému použití“.
Obrázky, zvuky či videa k tématu emydovití ve Wikimedia Commons
Emydovití (Emydidae) jsou čeledí nadčeledi Testudinoidea čítající asi 50 druhů želv v 10 rodech.
Nye verdens sumpskildpadder (Emydidae) er en familie af skildpadder. Familien består af 50 arter fordelt på ti slægter, der bortset fra to arter alle lever naturligt på den Vestlige Halvkugle.
Nye verdens sumpskildpadder-familien har to underfamilier og ti slægter, der opstilles således:
Nye verdens sumpskildpadder (Emydidae) er en familie af skildpadder. Familien består af 50 arter fordelt på ti slægter, der bortset fra to arter alle lever naturligt på den Vestlige Halvkugle.
Die Neuwelt-Sumpfschildkröten (Emydidae) unterscheiden sich im Aufbau des Panzers und des Schädels von den Altwelt-Sumpfschildkröten (Geoemydidae), die früher zu ihnen gerechnet wurden. Es gibt etwa 53 Arten aus 11 Gattungen in den zwei Unterfamilien Deirochelyinae und Emydinae.
Wie der Name andeutet, leben die Neuwelt-Sumpfschildkröten in der Neuen Welt, also in Nord-, Mittel- und Südamerika. Eine Art allerdings, die Europäische Sumpfschildkröte (Emys orbicularis), lebt in Süd- und Mitteleuropa, in Nordafrika und in der Türkei bis zum nördlichen Iran. Sie ist auch die einzige in Deutschland, Österreich und der Schweiz natürlich vorkommende Schildkrötenart. Es gibt aber nur noch seltene lokale Restbestände. Die auf Sizilien vorkommende Population stellt eine weitere europäische Art dar, die Sizilianische Sumpfschildkröte (Emys trinacris).
Die meisten Neuwelt-Sumpfschildkröten führen ein aquatisches, an das Wasser gebundenes Leben. Die Diamantschildkröte (Malaclemys terrapin) geht auch in Brackwasser. Die Dosenschildkröten (Terrapene) leben eher terrestrisch, an Land.
Zur Familie der Neuwelt-Sumpfschildkröten gehören derzeit folgende 11 Gattungen und 53 rezente Arten:[1]
Die Neuwelt-Sumpfschildkröten (Emydidae) unterscheiden sich im Aufbau des Panzers und des Schädels von den Altwelt-Sumpfschildkröten (Geoemydidae), die früher zu ihnen gerechnet wurden. Es gibt etwa 53 Arten aus 11 Gattungen in den zwei Unterfamilien Deirochelyinae und Emydinae.
As emydidae u emididas son una familia de tartugas que inclui 51 especies, que surtioron en l'Oligoceno. Quasi totz os suyos cheners tienen representant actuals. Son tartugas aquaticas u semiaquaticas y gosan habitar en auguas dulzas de basas, barrancos, entibos, etz. Ista mena de tartugas son clamadas tamién galapagos u calapacos.
Una d'as dos especies de tartugas autoctonas d'Aragón perteneix a ista familia. Ye a especie Emys orbicularis, (galapago europeu u tartuga d'arrigachuelo), més espardida y a més de costumbres més esquivos. En zaguerías, istos animals son veyendo minguada la suya aria de distribución per l'efecto desastroso d'as aliberacions de tartugas americanas d'a especie Trachemys scripta (galapago de Florida u tartuga d'orellas royas) que son cautivadas muit a sobén como animals de companyía pero quan se fan grans s'aliberan irresponsablement en as zonas humidas. Istas especies, que tamién fan parte d'a familia d'as Emydidae gosan reproducir-sen més que no as tartugas autoctonas y a més, compiten con ellas per l'alimento.
Familia Emydidae
As emydidae u emididas son una familia de tartugas que inclui 51 especies, que surtioron en l'Oligoceno. Quasi totz os suyos cheners tienen representant actuals. Son tartugas aquaticas u semiaquaticas y gosan habitar en auguas dulzas de basas, barrancos, entibos, etz. Ista mena de tartugas son clamadas tamién galapagos u calapacos.
Una d'as dos especies de tartugas autoctonas d'Aragón perteneix a ista familia. Ye a especie Emys orbicularis, (galapago europeu u tartuga d'arrigachuelo), més espardida y a més de costumbres més esquivos. En zaguerías, istos animals son veyendo minguada la suya aria de distribución per l'efecto desastroso d'as aliberacions de tartugas americanas d'a especie Trachemys scripta (galapago de Florida u tartuga d'orellas royas) que son cautivadas muit a sobén como animals de companyía pero quan se fan grans s'aliberan irresponsablement en as zonas humidas. Istas especies, que tamién fan parte d'a familia d'as Emydidae gosan reproducir-sen més que no as tartugas autoctonas y a més, compiten con ellas per l'alimento.
Emydidae (Latin emys (freshwater tortoise) + Ancient Greek εἶδος (eîdos, “appearance, resemblance”)) is a family of testudines (turtles) that includes close to 50 species in 10 genera.[3][4] Members of this family are commonly called terrapins, pond turtles, or marsh turtles.[1] Several species of Asian box turtles were formerly classified in the family; however, revised taxonomy has separated them to a different family (Geoemydidae). As currently defined, the Emydidae are entirely a Western Hemisphere family, with the exception of two species of pond turtle.
The upper shell (carapace) of most emydids is the shape of a low arch, although in some species, it is domed. The upper shell may have one or two ridges that run from front to the back of the animal (a projection commonly called a "keel"), or such a feature may be absent. A prominent bridge often connects the top shell to the bottom shell (plastron). Emydids have large bottom shells, and some members of the family have a movable hinge that separates pectoral and abdominal segments (scutes). The skull is small.[1]
The limbs of these turtles are adapted for swimming, with every member having some level of toe webbing.[1]
Most species exhibit temperature-dependent sex determination, as is typical of turtles; however, one species (the wood turtle) is known to have genetic sex determination.[5]
Food habits range from strictly carnivorous to strictly herbivorous. The carnivores feed on annelids, crustaceans, and fish. In several species, a shift from carnivory in juveniles to herbivory in adults occurs. Small mammals, especially raccoons, are responsible for the destruction of many emydid nests. The wide range of sizes in mature animals leads to an assortment of predators. While snapping turtles are responsible for predation in some smaller species (e.g., Glyptemys muhlenbergii), they cannot eat larger species. Alligators pose a risk to adults of several species.
Knowledge of reproductive behavior ranges from some of the most detailed, long-term study of any taxon (Chrysemys picta in Michigan) to a total lack of information. In many species, dimorphisms include elongated foreclaws or a concave plastron in the male. The longer claws are used in a courtship routine in which the male faces the female and fans her face. The concave plastron allows the male to mount females in species with more domed carapaces (e.g., Terrapene). Reproduction is on an annual cycle, and multiple clutches may be produced in a single season. Clutch size is quite variable, ranging from as few as two to more than 30 eggs.
Emydids are the turtles most commonly sold through the pet trade. The pond slider (Trachemys scripta) has expanded its range through the careless release of pets into the wild. Many Asian species are threatened by over-collection of animals for sale in markets and into the pet trade. The North American species Clemmys muhlenbergii is listed as an Appendix II species by CITES and is considered threatened or endangered in many states. This status is the result of habitat degradation and over-collection.
The Emydidae are most closely related to the tortoises (Testudinidae) and are included along with that family in the Testudinoidea. Shared features include a lack of inframarginal scutes, the shape and muscle attachment of the ilium, and the shape of the eighth cervical vertebra (biconvex). Within the Emydidae, two subfamilies were recognized along biogeographic lines. The Emydidae as understood today contain New World species (except Emys), while the former Batagurinae, today a separate family Geoemydidae, contain Old World species (except Rhinoclemmys). Osteological characters, such as the construction of the mandible and articulations of the cervical vertebrae distinguish the two families.
The enigmatic big-headed turtle (Platysternon megacephalum) was for some time considered a specialized, but still very primitive early offshoot of the Emydidae. With the Geoemydidae being split off, though, it is better reinstated as its own family, the Platysternidae, though it seems very close to the emydid-geoemydid group.
Presumed emydids are well represented in the fossil record. Gyremys sectabilis and Clemmys backmani are both North American species that date from the Upper Cretaceous and Paleocene, respectively. These are the two oldest fossil species. Many other extinct species traditionally placed in the Emydidae are known from the Eocene of North America, Asia, and Europe, but the Old World taxa are likely to be more properly Geoemydidae. The North American genus Palaeochelys and probably the trans-Atlantic Echmatemys, too, would seem to be Emydidae, but their precise relationships to the living genera are indeterminate.
The two subfamilies and genera are arranged as follows:[3]
Emydidae (Latin emys (freshwater tortoise) + Ancient Greek εἶδος (eîdos, “appearance, resemblance”)) is a family of testudines (turtles) that includes close to 50 species in 10 genera. Members of this family are commonly called terrapins, pond turtles, or marsh turtles. Several species of Asian box turtles were formerly classified in the family; however, revised taxonomy has separated them to a different family (Geoemydidae). As currently defined, the Emydidae are entirely a Western Hemisphere family, with the exception of two species of pond turtle.
Los emídidos (Emydidae) son una familia de tortugas acuáticas y semiacuáticas carnívoras que contiene más de 80 especies, entre las que destacan la tortuga pintada (Chrysemys picta), las especies del género Trachemys, el galápago europeo (Emys orbicularis) y el género Terrapene de las tortugas de caja americanas.
A esta familia pertenecen las tortugas que viven la mayor parte del tiempo en el agua, que habitan en estanques, embalses, ríos, yendo a la tierra cuando tienen que encontrar lugares adecuados para hacer la puesta. El apareamiento puede ocurrir en la tierra o bajo el agua y el macho persigue a la hembra. Los huevos son alargados y de cáscara dura. Los nuevos individuos tienen un diseño más redondeado y con la cáscara más marcada que los adultos. Sus patas se han modificado para poder nadar y para poder cazar los alimentos. Debido a la pérdida progresiva de su hábitat natural debido a la presión humana, las poblaciones de estas tortugas están disminuyendo.
_Male.jpg)
|coautores= (ayuda)
|fechaacceso= requiere |url= (ayuda)
Los emídidos (Emydidae) son una familia de tortugas acuáticas y semiacuáticas carnívoras que contiene más de 80 especies, entre las que destacan la tortuga pintada (Chrysemys picta), las especies del género Trachemys, el galápago europeo (Emys orbicularis) y el género Terrapene de las tortugas de caja americanas.
Emydidae ur gezako dordokak dira. Ibai, laku eta urmaeletan bizi dira; batzuk ur gazian bizi daitezke.
Eguzkitan jartzeko eta arrautzak erruteko besterik ez dute ura uzten. Oso igerilari onak dira eta lehorrean, lehorreko dordokak baino bizkorrago mugitzen dira. Oskola obala eta pixka bat zapala.Nahiz eta batzuetan landareak jan animaliez elikatzen dira batez ere.
Emydidae ur gezako dordokak dira. Ibai, laku eta urmaeletan bizi dira; batzuk ur gazian bizi daitezke.
Eguzkitan jartzeko eta arrautzak erruteko besterik ez dute ura uzten. Oso igerilari onak dira eta lehorrean, lehorreko dordokak baino bizkorrago mugitzen dira. Oskola obala eta pixka bat zapala.Nahiz eta batzuetan landareak jan animaliez elikatzen dira batez ere.
Suokilpikonnat (Emydidae) on kilpikonnien (Testudines) heimo, mihin kuuluvia lajeja pidetään usein lemmikkinä. Heimoon kuuluu kaikkiaan 95 lajia, jotka jaetaan 33 sukuun.[2] Vuonna 2004 IUCN luokitteli 13 heimon lajia uhanalaisiksi. [3]
Pienimmät suokilpikonnat ovat halkaisijaltaan 11 cm, suurimmat 60 cm. Heimolla ei ole yhteisiä ulkoisia tuntomerkkejä. Kallon rakenteesta ja muualta luustosta löytyy yhteisiä piirteitä.[2]
Suokilpikonnia tavataan Pohjois-Amerikassa, Etelä-Amerikan pohjoisosissa, Euroopassa, Luoteis-Afrikassa ja Aasiassa. Useimmat lajit elävät makeassa vedessä ja kosteikoissa, muutamat murtovedessä (Malaclemmys terrapin) ja jotkut kuivalla maalla (Terrapene -suku paitsi Terapene coahuila).[2]
Lemmikkieläinkauppa on vaikuttanut suokilpikonnien levinneisyyteen: punakorvakilpikonnia on levinnyt alkuperäisen alueensa ulkopuolelle, ja toisaalta eräät aasialaiset lajit ovat käyneet harvinaisiksi, koska niitä kerätään niin paljon myytäviksi.[2]
Yleisin lemmikkieläimenä pidettävä laji on punakorvakilpikonna (Trachemys scripta elegans). Saatavilla on myös niin sanottuja keltakorvakilpikonnia (Pseudemys scripta troosti) ja juovakilpikonnia (Chrysemys picta dorsalis).
Kaksi alaheimoa ja 10 sukua voidaan jakaa seuraavasti:Emydinae
Lähteet
Aiheesta muualla
Suokilpikonnat (Emydidae) on kilpikonnien (Testudines) heimo, mihin kuuluvia lajeja pidetään usein lemmikkinä. Heimoon kuuluu kaikkiaan 95 lajia, jotka jaetaan 33 sukuun. Vuonna 2004 IUCN luokitteli 13 heimon lajia uhanalaisiksi.
Les Emydidae sont une famille de tortues d'eau douce cryptodires. Elle a été décrite par Constantine Samuel Rafinesque (1783-1840) en 1815.
Les espèces de cette famille se rencontrent sur tous les continents.
Selon TFTSG (27 mai 2011)[1] :
Toutes les espèces nord-américaines de cette famille classées en Annexe 2 de l'Arrêté Ministériel français du 10 août 2004, leur détention en nécessite le certificat de capacité si l'animal a été acquis après le jour de publication de l'Arrêté Ministériel car elles sont invasives dans l'écosystème fluviatile européen, entrant en compétition avec les cistudes (Emys orbicularis) et les Mauremides (Mauremys spp.) pour les niches biologiques occupées en Europe et au détriment de ces dernières avec une importante chute de leur démographie ces dernières années.
Les Emydidae sont une famille de tortues d'eau douce cryptodires. Elle a été décrite par Constantine Samuel Rafinesque (1783-1840) en 1815.
Os emídidos (Emydidae) son unha familia das tartarugas que comprende máis de 80 especies, que xurdiron no Oligoceno, tendo a maioría dos xéneros representantes actuais. A especie que habita na Galiza é a Emys orbicularis ou sapoconcho europeo.
Nesta familia están as tartarugas que viven gran parte do tempo na agua, habitando en estanques, encoros ou ríos, aínda que poiden desprazarse por terra cando o precisan para tratar de atopar lugares axeitados para a posta.
O apareamento pode realizarse en terra ou baixo a auga e o macho persegue á femia golpeándolle e mordéndolle nas patas. Os ovos son alongados e de casca dura. Os novos individuos teñen unha forma máis redondeada e os deseños da cuncha mellor marcados que os dos adultos.
A gran diferenza que é posibel notar nesta familia con relación ás demais é que as súas patas están modificadas para facilitar a natación e captura de alimento.
Debido á perda progresiva dos seu hábitat natural por culpa das accións humanas, as poboacións destas tartarugas están diminuíndo progesivamente, o que as leva a poñer en perigo a súa subsistencia como especie.
Familia Emydidae
Os emídidos (Emydidae) son unha familia das tartarugas que comprende máis de 80 especies, que xurdiron no Oligoceno, tendo a maioría dos xéneros representantes actuais. A especie que habita na Galiza é a Emys orbicularis ou sapoconcho europeo.
Gli emididi[1] (Emydidae Rafinesque, 1815) sono una famiglia di rettili dell'ordine Testudines.
Gli emididi comprendono la gran parte delle specie di tartaruga d'acqua dolce dell'emisfero boreale. Sono per la maggior parte endemici del Nord America, ma un genere (Trachemys) è presente anche in Sud America, e un altro (Emys) è diffuso in Europa, Nordafrica e Asia occidentale.
Si suddividono in due sottofamiglie: gli emidini, che sono le specie semiterrestri, e i deirochelini, che sono invece le specie prevalentemente acquatiche.
Il nome Emydidae è una parola composta da Emys (dal greco antico ἐμύς ‑ύδος, trascr. emýs ‑ýdos, «tartaruga d'acqua dolce») che è il genere tipo, e dal suffisso ‑idae che indica una famiglia zoologica.[2]
Alla famiglia Emydidae appartengono 2 sottofamiglie, con i relativi generi e specie:[3]
Gli emididi (Emydidae Rafinesque, 1815) sono una famiglia di rettili dell'ordine Testudines.
Gli emididi comprendono la gran parte delle specie di tartaruga d'acqua dolce dell'emisfero boreale. Sono per la maggior parte endemici del Nord America, ma un genere (Trachemys) è presente anche in Sud America, e un altro (Emys) è diffuso in Europa, Nordafrica e Asia occidentale.
Si suddividono in due sottofamiglie: gli emidini, che sono le specie semiterrestri, e i deirochelini, che sono invece le specie prevalentemente acquatiche.
Baliniai vėžliai (lot. Emydidae, angl. Water turtles, vok. Neuwelt-Sumpfschildkröten) – slaptakaklių vėžlių šeima.
Pošeimis. Emdinae
Pošeimis. Deirochelyinae
Purva bruņurupuču dzimta (Emydidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām. Lielākā daļa sugu mājo saldūdenī ar lēnu straumi, bet tās visas ir veiklas arī uz sauszemes.[1] Šajā dzimtā ir 10 mūsdienās dzīvojošas ģintis ar 35 sugām.[2] Nesenā pagātnē šajā dzimtā tika klasificētas arī dažas Āzijā dzīvojošās sugas, kuras mūsdienās izdalītas atsevišķā dzimtā. Līdz ar to gandrīz visas purva bruņurupuču dzimtas ģintis, izņemot divas, savvaļā sastopamas tikai Ziemeļamerikā.[2] Izņēmumu ģintis ir purva bruņurupuči (Emys), kuru sugas dzīvo arī Eiropā, Āzijā un Āfrikā, un saldūdens bruņurupuči (Trachemys), kuru sugas mājo arī Dienvidamerikā.[2]
Latvijā sastopama viena purvu bruņurupuču dzimtas suga - purva bruņurupucis (Emys orbicularis), kas ir vienīgā Latvijas bruņurupuču suga un ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.[3]
Kā lielāko daļu bruņurupuču purva bruņurupuču dzimtas sugas pret ienaidniekiem aizsargā kaula čaula, kuras virsējo kārtu veido ragvielas vairodziņi. Lielākajai daļai augšējais vairogs - karapakss ir zems, vāji izliekts, lai gan dažām sugām tas ir augstu velvēts. Karapaksu un plastronu (apakšējo vairogu) parasti savieno spēcīgs tilts. Purva bruņurupuču sugām ir raksturīgs liels plastrons, turklāt dažām sugām ir kustīga locītava jeb eņģe, kas savieno krūšu un vēdera segmentus.[4] Galvaskauss šīs dzimtas sugām ir mazs. Kājas piemērotas peldēšanai, atkarībā no sugas pēdām ir attīstītas lielākas vai mazākas peldplēves. Pirksti paslēpti pēdā, bet katra pirksta galā ir ass nags. Galvas āda parasti ir gluda, tikai dažām sugām uz pakauša ir nelieli ragveida izaugumi. Daudzām sugām ir košs, krāsains ārējais izskats - gan krāsaina āda, gan dažām sugām krāsainas bruņas.
Purva bruņurupuču dzimtas sugas var būt dažāda lieluma. Mazākās ir meža bruņurupuču (Glyptemys) ģints sugas.[1] Vismazākais ir Mīlenberga bruņurupucis (Glyptemys muhlenbergii), kura mazāko indivīdu bruņu garums ir apmēram 8 cm.[5] Lielākais ir sarkanausu bruņurupucis (Trachemys scripta), kura bruņu garums var pārsniegt 60 cm garumu.[2]
Lielākā daļa sugu mājo lēni tekošās saldūdens tilpnēs. Visas sugas ir veiklas gan ūdenī, gan uz sauszemes. Tomēr dažas sugas pamatā uzturas uz sauszemes, piemēram, kārbbruņrupuči (Terrapene). Atkarībā no sugas purva bruņurupuči var būt gan zālēdāji, gan gaļēdāji.[1] Plēsīgās sugas barojas ar posmtārpiem, vēžveidīgajiem un zivīm. Ir sugas, kas ir plēsīgas, kamēr pieaug, bet kļūst par zālēdājiem, sasniedzot briedumu.[1] Informācija par purva bruņurupuču dzimtas sugām ir ļoti neviendabīga. Dažas sugas ir ļoti detalizēti pētītas, bet par dažām tikpat kā nav informācijas. Dējumi var būt vairākas reizes gadā un atkarībā no sugas dējumā ir 2 - 30 olas.
Galvenie purva bruņurupuču dzimtas sugu ienaidnieki ir jenoti, kas galvenokārt barojas ar bruņurupuču olām, bet ar olām un mazuļiem barojas visi plēsīgie zīdītāji un rāpuļi.
Purva bruņurupuču dzimta (Emydidae)
Purva bruņurupuču dzimta (Emydidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām. Lielākā daļa sugu mājo saldūdenī ar lēnu straumi, bet tās visas ir veiklas arī uz sauszemes. Šajā dzimtā ir 10 mūsdienās dzīvojošas ģintis ar 35 sugām. Nesenā pagātnē šajā dzimtā tika klasificētas arī dažas Āzijā dzīvojošās sugas, kuras mūsdienās izdalītas atsevišķā dzimtā. Līdz ar to gandrīz visas purva bruņurupuču dzimtas ģintis, izņemot divas, savvaļā sastopamas tikai Ziemeļamerikā. Izņēmumu ģintis ir purva bruņurupuči (Emys), kuru sugas dzīvo arī Eiropā, Āzijā un Āfrikā, un saldūdens bruņurupuči (Trachemys), kuru sugas mājo arī Dienvidamerikā.
Latvijā sastopama viena purvu bruņurupuču dzimtas suga - purva bruņurupucis (Emys orbicularis), kas ir vienīgā Latvijas bruņurupuču suga un ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Emydidae, ialah keluarga kura-kura.[3] Mereka biasanya dipanggil sebagai pond turtles atau marsh turtles[1] dalam bahasa tempatan. Beberapa spesies daripada Kura-kura Katup Asia pernah dikelaskan dalam keluarga ini sebelum ini. Bagaimanapun, setelah dikaji, taksonominya berbeza dan kini telah dikelaskan dalam satu keluarga yang lain. Kini, Emydidae, kebanyakannya terdiri daripada keluarga kura-kura dari Hemisfera Barat. Keluarga Emydidae mempunyai hampir 50 spesies dalam 10 genus.[4]
Kebanyakan bahagian tempurung (Karapas) kura-kura ini rendah, mempunyai dua jungkir (keel), atau tiada. Mereka mempunyai plastron yang lebih besar, dan sesetengah spesies mempunyai engsel (hinge) yang boleh digerakkan untuk mengatup sepenuhnya kepala dan kaki kedalam cangkerangnya. Tengkoraknya juga lebih kecil.[1] Kaki mereka digunakan untuk berenang, kerana mempunyai selaput renang.[1]
Kebanyakannya bersifat maun. Dietnya terdiri daripada annelida, krustasea dan ikan. Mamalia kecil seperti rakun dan Kura-kura Sentap sering memburu dan merosakkan sarang mereka. Kura-kura yang kecil seperti Glyptemys muhlenbergii (Kura-kura Rawa) sering diburu spesies pemangsa yang lebih besar seperti buaya.
Terdapat dua subkeluarga seperti berikut:[4]
Emydidae, ialah keluarga kura-kura. Mereka biasanya dipanggil sebagai pond turtles atau marsh turtles dalam bahasa tempatan. Beberapa spesies daripada Kura-kura Katup Asia pernah dikelaskan dalam keluarga ini sebelum ini. Bagaimanapun, setelah dikaji, taksonominya berbeza dan kini telah dikelaskan dalam satu keluarga yang lain. Kini, Emydidae, kebanyakannya terdiri daripada keluarga kura-kura dari Hemisfera Barat. Keluarga Emydidae mempunyai hampir 50 spesies dalam 10 genus.
"Waterschildpadden" verwijst door naar hier. Voor schildpadden die in de zee leven, zie zeeschildpadden. De moerasschildpadden (Emydidae) zijn een familie van waterminnende schildpadden. De bekendste soort is de Europese moerasschildpad (Emys orbicularis), die soms in Nederland wordt aangetroffen, maar dit zijn verdwaalde exemplaren uit Duitsland.
Deze familie komt voor in Eurazië, noordelijk Afrika en in Noord en Zuid-Amerika. Veel soorten moerasschildpadden hebben een vrij plat schild om beter te zwemmen. De maximale schildlengte van deze familie loopt uiteen van 8 tot 50 centimeter, zoals de matamata. In totaal zijn er ongeveer 50 soorten verdeeld in 12 geslachten.[1]
Moerasschildpadden zijn altijd in de buurt van water te vinden, maar veel soorten zonnen graag, meestal op een boven het water uitstekende tak zodat ze bij gevaar snel kunnen onderduiken.
Schildpadden worden weleens als huisdier gehouden. Soms zijn dit soorten uit andere families, zoals de matamata en enkele slangenhalsschildpadden, maar de bekendste soorten behoren tot de moerasschildpadden. De bekendste zijn de roodwangschildpad, de geelbuikschildpad en de geelwangschildpad, drie ondersoorten van de lettersierschildpad (Trachemys scripta). Ook de onechte landkaartschildpad, de landkaartschildpad, de sierschildpad en de roodbuiksierschildpad zijn wat bekender. Lang niet alle moerasschildpadden kunnen in gevangenschap worden gehouden, veel soorten zijn zeldzaam of hebben een complexe levenswijze of dieet.
Vaak sterft het diertje in gevangenschap al na één jaar terwijl veel soorten in de natuur tientallen jaren oud kunnen worden. Dit komt vaak door een combinatie van verkeerde huisvesting, ongeschikt voedsel en veel onwetendheid. Zo mag een schildpad nooit in de tocht staan, moeten alle soorten ruim worden gehuisvest en dient het water regelmatig ververst en schoongemaakt te worden. Laat men dit na dan heeft het dier binnen de kortste tijd een oogontsteking, of ergere aandoeningen als schildrot, een beruchte schildpaddenziekte.
Men koopt in de regel een zeer jong dier, dat er door zijn relatief grote kop en actieve gezwem aandoenlijk uitziet. Bovendien zijn jonge dieren altijd 'gaaf', ze zien er (nog) gezond uit. De behuizing laat nog al eens te wensen over, en bestaat in het ergste geval uit een ovaal bakje van nog geen 40 centimeter doorsnede met een eilandje in het midden, vaak met een plastic palmboom ter decoratie. In werkelijkheid stellen schildpadden veel meer eisen aan de huisvestingsomstandigheden om zich op hun gemak te voelen.
Een volwassen moerasschildpad heeft in de regel een wateroppervlak nodig van minstens een vierkante meter per dier. Jongere exemplaren kunnen het best in een aquarium gehouden worden maar oudere moerasschildpadden hebben een schildlengte van ongeveer 20 - 30 centimeter. Ze hebben een waterdiepte nodig die ongeveer met hun schildlengte correspondeert en tevens zijn enkele schuilplaatsen benodigd.
Moerasschildpadden hebben net zoals alle schildpadden een goed ontwikkeld spijsverteringsstelsel. Ze zijn meestal omnivoor en eten zowel dierlijk als plantaardig materiaal. Jongere dieren moeten nog groeien en hebben meer bouwstoffen nodig, in de natuur eten ze vaak insecten, kleine kreeftachtigen en andere ongewervelden. Hiervoor zijn speciale preparaten in de handel verkrijgbaar, die bestaan uit gedroogde garnaaltjes, duikerswantsen en andere waterdiertjes.
Het is echter een groot misverstand dat ook oudere, en zelfs volwassen dieren van dit soort voer leven. De schildpadden worden hier dik van en bovendien eet een volwassen dier veel meer dan een jonger dier. Het wordt hierdoor een dure hobby, terwijl veel moerasschildpadden gewoon met de pot mee-eten. Slechts af en toe van dit soort preparaten aanbieden zal het dier waarderen als tussendoortje maar als hoofdvoedsel zijn ze ongeschikt.
Als voedsel kan vlees, vis en groenten worden gevoerd. Geschikte vleesproducten zijn bijvoorbeeld biefstuk, tartaar en gehakt. Vis is voor een aantal soorten belangrijk en kan zowel levend als ontdooid worden aangeboden, maar een nadeel van veel vis is dat de ontlasting ontzettend gaat stinken. Ook geweekte kattenbrokjes worden wel geaccepteerd.
Geschikt groenvoer is andijvie en appel, zeer ongeschikt zijn sla en banaan, die beide diarree veroorzaken en banaan bevat daarnaast veel suiker.
Ook levend voedsel wordt gewaardeerd, te denken valt aan huiskrekels, wasmotten, meelwormen, moriowormen en sprinkhanen. Ook jonge nestmuizen of pinkies kunnen worden gevoerd, maar alleen ontdooide exemplaren en geen levende.
Een gevarieerd menu met af en toe een vitaminepreparaat is voldoende voor de schildpad om aan vitaminen en mineralen te komen, maar kalk kan het best regelmatig worden aangevuld door het aanbieden van gemalen stukjes eierschaal of sepiaschuim, de skeletschelp van zeekatten. Vitaminen en kalk moeten niet worden overdreven, omdat een teveel ervan ook niet goed is.
Klik op de link (niet op de foto) om naar de soort te gaan.
Familie Emydidae
De moerasschildpadden (Emydidae) zijn een familie van waterminnende schildpadden. De bekendste soort is de Europese moerasschildpad (Emys orbicularis), die soms in Nederland wordt aangetroffen, maar dit zijn verdwaalde exemplaren uit Duitsland.
Deze familie komt voor in Eurazië, noordelijk Afrika en in Noord en Zuid-Amerika. Veel soorten moerasschildpadden hebben een vrij plat schild om beter te zwemmen. De maximale schildlengte van deze familie loopt uiteen van 8 tot 50 centimeter, zoals de matamata. In totaal zijn er ongeveer 50 soorten verdeeld in 12 geslachten.
Moerasschildpadden zijn altijd in de buurt van water te vinden, maar veel soorten zonnen graag, meestal op een boven het water uitstekende tak zodat ze bij gevaar snel kunnen onderduiken.
Sumpskilpadder er en gruppe skilpadder som lever i elver og innsjøer. I motsettning til landskilpadder har de bløt hud uten et ytre hornlag på deler av kroppen og kan ta opp oksygen direkte fra vannet, slik mange amfibier også kan. De er dyktige svømmere, men har føtter med klør og kan ta seg fram på land mye enklere enn havskilpadder.
.jpg){kind=small}
Denne zoologirelaterte artikkelen er foreløpig kort eller mangelfull, og du kan hjelpe Wikipedia ved å utvide den. Sumpskilpadder er en gruppe skilpadder som lever i elver og innsjøer. I motsettning til landskilpadder har de bløt hud uten et ytre hornlag på deler av kroppen og kan ta opp oksygen direkte fra vannet, slik mange amfibier også kan. De er dyktige svømmere, men har føtter med klør og kan ta seg fram på land mye enklere enn havskilpadder.
Żółwie błotne, żółwie słodkowodne (Emydidae) – rodzina gadów z podrzędu żółwi skrytoszyjnych. Rodzina ta obejmuje najwięcej gatunków spośród żyjących współcześnie żółwi.
oraz rodzaj Actinemys
Żółwie błotne, żółwie słodkowodne (Emydidae) – rodzina gadów z podrzędu żółwi skrytoszyjnych. Rodzina ta obejmuje najwięcej gatunków spośród żyjących współcześnie żółwi.
Opis Owalny karapaks pokrywają 3 rzędy dużych rogowych tarczek o symetrycznym ułożeniu otacza ściśle do nich przylegający rząd tarczek brzegowych. Palce kończyn nie są zrośnięte, natomiast są spięte w różnym stopniu błoną skórną. Biotop Zarówno lądowy jak i wodny. Pancerz wodnych gatunków jest spłaszczony, a lądowych wypukły. Pokarm Mięsożerne albo roślinożerne, albo też wszystkożerne. Rozmnażanie Jajorodne jak wszystkie żółwie Występowanie Ciepłe rejony półkuli północnej: Europa, Ameryka Północna, południowo-wschodnia Azja, północna Afryka, Ameryka Południowa. Brak w Australii. Ich największe skupisko w Europie, znajduje się w Poleskim Parku Narodowym.Emydidae é uma das famílias das tartarugas. A espécie mais conhecida no Brasil é a tartaruga-tigre-de-água. Em Portugal, o emidídeo mais comum é o cágado-mediterrânico.
Nesta família estão as tartarugas que vivem quase exclusivamente na água. A grande diferença que é possível notar desta família para com as demais é que suas patas são modificadas para facilitar a natação (designadamente membranas interdigitais) e captura de alimento.
Família Emydidae
Emydidae é uma das famílias das tartarugas. A espécie mais conhecida no Brasil é a tartaruga-tigre-de-água. Em Portugal, o emidídeo mais comum é o cágado-mediterrânico.
Nesta família estão as tartarugas que vivem quase exclusivamente na água. A grande diferença que é possível notar desta família para com as demais é que suas patas são modificadas para facilitar a natação (designadamente membranas interdigitais) e captura de alimento.
Emydidae este o familie de broaște țestoase.
Familia Emydidae
Acest articol referitor la subiecte din zoologie este un ciot. Puteți ajuta Wikipedia prin completarea sa.
Emydidae este o familie de broaște țestoase.
Kärrsköldpaddor eller sumpsköldpaddor (Emydidae) är en familj i ordningen sköldpaddor. Det finns omkring 30 arter i två underfamiljer, Deirochelyinae och Emydinae. Tidigare räknades även djurgruppen Geoemydidae till familjen som numera utgör en egen familj.
Minst är Muhlenbergs bäcksköldpadda (Glyptemys muhlenbergii) med en sköld som är 8 till 11 cm lång. Stora arter som Pseudemys concinna har en 35 till 40 cm lång sköld men de är medelstor när alla sköldpaddor betraktas. Ofta är hanarna betydlig mindre än honorna. Skillnaden är påfallande i släktena sågryggar (Graptemys) och Pseudemys.[1]
Dessa djur förekommer huvudsakligen i Nord-, Central- och Sydamerika. Enda undantaget är kärrsköldpaddan (Emys orbicularis) som lever i södra och mellersta Europa, i norra Afrika, i Turkiet och i Iran. I mellersta Europa finns bara restbestånd.
De flesta kärrsköldpaddor lever huvudsakligen i vattnet. Enskilda arter som diamantsköldpaddan förekommer väsentlig i bräckt vatten och andra som dossköldpaddor på land. De flesta vuxna kärrsköldpaddor är allätare men arter av släktet Pseudemys äter främst växter. Däremot har ungdjur oftast vattenlevande smådjur som föda. Honan lägger under våren 2 till 10 ägg som kläcks efter 60 till 80 dagar. Hos släktena Pseudemys och Trachemys förekommer ibland större kullar. Hos målad guldsköldpadda (Chrysemys picta) stannar ungarna ofta i gömstället fram till nästa vår.[1]
Kärrsköldpaddor eller sumpsköldpaddor (Emydidae) är en familj i ordningen sköldpaddor. Det finns omkring 30 arter i två underfamiljer, Deirochelyinae och Emydinae. Tidigare räknades även djurgruppen Geoemydidae till familjen som numera utgör en egen familj.
Minst är Muhlenbergs bäcksköldpadda (Glyptemys muhlenbergii) med en sköld som är 8 till 11 cm lång. Stora arter som Pseudemys concinna har en 35 till 40 cm lång sköld men de är medelstor när alla sköldpaddor betraktas. Ofta är hanarna betydlig mindre än honorna. Skillnaden är påfallande i släktena sågryggar (Graptemys) och Pseudemys.
Це незавершена стаття з герпетології.Emydidae hay còn gọi là rùa đầm lầy[2] là một họ rùa.[3] Trước đây, nhiều loài rùa châu Á được xếp vào họ này. Tuy nhiên, việc xem xét lại hệ thống phân loại, chúng đã được tách ra thành họ riêng. Hiện tại, Emydidae, trừ hai loài rùa hồ, phân bố hoàn toàn ở Tây bán cầu. Họ này có 10 chi 50 loài.[4]
Họ này gồm 2 phân họ và 10 chi::[4]
.jpg)
||ngày truy cập= cần |url= (trợ giúp)
|coauthors= bị phản đối (trợ giúp)
Emydidae hay còn gọi là rùa đầm lầy là một họ rùa. Trước đây, nhiều loài rùa châu Á được xếp vào họ này. Tuy nhiên, việc xem xét lại hệ thống phân loại, chúng đã được tách ra thành họ riêng. Hiện tại, Emydidae, trừ hai loài rùa hồ, phân bố hoàn toàn ở Tây bán cầu. Họ này có 10 chi 50 loài.
Emydidae Rafinesque, 1815
Американские пресноводные черепахи[1] (лат. Emydidae) — семейство черепах. До разделения с семейством Geoemydidae семейство называлось Пресноводные черепахи.
Это мелкие и средних размеров животные, панцирь которых в большинстве случаев невысокий, имеет округло-овальную обтекаемую форму. Конечности их обычно плавательные, имеют более или менее развитые перепонки и вооружены острыми когтями. Голова покрыта сверху гладкой кожей, лишь иногда на затылке имеются небольшие щитки. Многие виды имеют очень яркую, красивую расцветку головы и ног, а часто и панциря.
Семейство распространено необычайно широко — Северной и Южной Америке. Род Emys представлен также в Европе и Азии.
Большинство видов — водные обитатели, населяющие водоёмы со слабым течением. Они ловко движутся и в воде, и на суше, питаются разнообразной животной и растительной пищей. Лишь отдельные виды вторично перешли к обитанию на суше, что сказалось на их внешнем облике и поведении. Хотя плотоядность характерна для водных черепах, однако некоторые виды — строгие вегетарианцы.
Семейство включает 51 вид, которые составляют 11 родов[2][3]:
Латинское название Русское название КоличествоАмериканские пресноводные черепахи (лат. Emydidae) — семейство черепах. До разделения с семейством Geoemydidae семейство называлось Пресноводные черепахи.
Это мелкие и средних размеров животные, панцирь которых в большинстве случаев невысокий, имеет округло-овальную обтекаемую форму. Конечности их обычно плавательные, имеют более или менее развитые перепонки и вооружены острыми когтями. Голова покрыта сверху гладкой кожей, лишь иногда на затылке имеются небольшие щитки. Многие виды имеют очень яркую, красивую расцветку головы и ног, а часто и панциря.
Семейство распространено необычайно широко — Северной и Южной Америке. Род Emys представлен также в Европе и Азии.
Большинство видов — водные обитатели, населяющие водоёмы со слабым течением. Они ловко движутся и в воде, и на суше, питаются разнообразной животной и растительной пищей. Лишь отдельные виды вторично перешли к обитанию на суше, что сказалось на их внешнем облике и поведении. Хотя плотоядность характерна для водных черепах, однако некоторые виды — строгие вегетарианцы.
泽龟科（学名：Emydidae）或称水龟科、池龟科、泥龟科、龟科、河龟科[1]，是龟鳖目下的一个科[3]。以前亚洲箱龟属的几个种曾归到这个科里面，而修订后的分类系统则将它们分到不同的科之中。现在，泽龟科中除了两种水龟外，都在西半球。泽龟科包含10个属，共有接近50个物种[4]。
泽龟科（学名：Emydidae）或称水龟科、池龟科、泥龟科、龟科、河龟科，是龟鳖目下的一个科。以前亚洲箱龟属的几个种曾归到这个科里面，而修订后的分类系统则将它们分到不同的科之中。现在，泽龟科中除了两种水龟外，都在西半球。泽龟科包含10个属，共有接近50个物种。
ヌマガメ科（ヌマガメか、Emydidae）は、爬虫綱カメ目に属する科。模式属はヨーロッパヌマガメ属。
アフリカ大陸北部、北アメリカ大陸、南アメリカ大陸、ユーラシア大陸西部、アメリカ合衆国（プエルトリコ）、イギリス（ケイマン諸島）、キューバ、ジャマイカ、ドミニカ共和国、ハイチ、バハマ（グレートイナグア島）
最大種はチュウベイクジャクガメで最大甲長60cm（最大甲長50cmとする文献もあり、またメキシコカワガメとの誤りとする説もある。）最小種はミューレンバーグイシガメで最大甲長11.5cm。
ブチイシガメ属 Actinemys
キボシイシガメ属 Clemmys
ブランディングガメ属 Emydoidia
ニシキガメ属 Chrysemys
アミメガメ属 Deirochelys
キスイガメ属 Malaclemys
河川や湖、池沼などの淡水域に生息する水棲種が多いが、草原、森林、湿地などに生息する陸棲、半陸棲種や、汽水域に生息するキスイガメのような種もいる。
食性は雑食で魚類、両生類、昆虫、甲殻類、貝類、環形動物、果実、水草などを食べる。
繁殖形態は卵生。フロリダアカハラガメはアメリカアリゲーターの巣に卵を産むことがある。
アミメガメやカロリナハコガメ、キスイガメは食用とされたこともある。キスイガメの種小名terrapinは原住民の言葉で「食用ガメ」の意で、アメリカハコガメ属の属名やジャマイカスライダーの種小名としても用いられている。
開発による生息地の破壊、ペット用の乱獲などにより生息数が減少している種もいる。
ペットとして飼育されることもあり、日本にも輸入されている。中でもアカミミガメの亜種ミシシッピアカミミガメは大量に養殖され世界中に流通している。しかし遺棄された個体が世界中で定着し、生態系への影響が懸念されている。そのため日本では緯度が近い北アメリカに生息し、ペット用として流通することが多かったアカミミガメ、クーターガメ属、グレーマップタートルやハイイロチズガメとして販売されることもあったチズガメ属の3種（ミシシッピチズガメ、フトマユチズガメ、ニセチズガメ）が要注意外来生物に指定されている。
ブチイシガメ
A. marmorata
ニシキガメ
Ch. picta
キボシイシガメ
Cl. guttata
アミメガメ
D. reticularia
ブランディングガメ
E. blandingii
ヒラチズガメ
Gr. geographica
キスイガメ
M. terrapin
リバークーター
P. concinna
カロリナハコガメ
Te. calolina
アカミミガメ
Tr. scripta
ヌマガメ科（ヌマガメか、Emydidae）は、爬虫綱カメ目に属する科。模式属はヨーロッパヌマガメ属。
늪거북과(Emydidae)는 거북목 잠경아목 땅거북상과에 속하는 파충류 과의 하나이다. 현존하는 2개 아과에 10여 개 속으로 이루어져 있다.[2][3] 늪거북과에 속하는 종을 흔히 "테라핀" 또는 "늪거북(pond turtles 또는 marsh turtles)"으로 부른다.[4] 늪거북과에 속했던 쿠오라속(Cuora"')의 일부 종은 이제 돌거북과로 분류한다.
늪거북과(Emydidae)는 거북목 잠경아목 땅거북상과에 속하는 파충류 과의 하나이다. 현존하는 2개 아과에 10여 개 속으로 이루어져 있다. 늪거북과에 속하는 종을 흔히 "테라핀" 또는 "늪거북(pond turtles 또는 marsh turtles)"으로 부른다. 늪거북과에 속했던 쿠오라속(Cuora"')의 일부 종은 이제 돌거북과로 분류한다.
.jpg)
