Beku dzimta (Boletaceae) ir himenijsēņu klases sēņu dzimta. To raksturo stobrveida himenofors. Dzimta ir plaši izplatīta (arī Latvijā), un tajā ir daudzas vērtīgas ēdamo sēņu sugas.
Bekām ir gaļaini, vidēja līdz liela izmēra cepurīšveida augļķermeņi (2-20cm diametrā). Cepurīte parasti izliekta no puslodes līdz spilvenveida formai, reizēm var atvērties līdz plakanai. Cepurītes miziņa parasti iekrāsota dažādu toņu brūnā krāsā, gļotaina (dažām sugām tikai mitrā laikā). Mīkstums gaļīgs, balts vai gaiši krāsots, dažām sugām griezuma vieta maina krāsu uz sarkanu vai zilu. Dažām beku sugām ir rūgta vai asa garša (parastā žultsbeka vai piparu beka). Kātiņš stingrs, diezgan masīvs, reizēm paresnināts ar gludu vai tīklveida virsmu, atsevišķos gadījumos var būt klāts ar sīkām zvīņām. Himenofors ir stobrveida. Stobriņu slānis viegli atdalāms no cepurītes mīkstuma. Stobriņu slānī veidojas sporas. Tās ir eliptiskas, gludas, visbiežāk iekrāsotas dzeltenā līdz tumši brūnā krāsā. Stobriņu atverēm ir atšķirīga forma, krāsa un lielums. Dažām beku sugām ir vispārējais vai daļējais plīvurs.
Lielākā beku daļa ir ēdamās sēnes, daudzas sugas ir vērtīgas sēnes un iecienītas sēņotāju vidū. Dažās valstīs tās tiek ievāktas pārtikas rūpniecībai. Starp bekām ir arī neēdamas un indīgas sēnes. Īpaši indīga ir velna beka. Kaut arī bekas nav piemērotas rūpnieciskai kultivēšanai, tomēr tās var audzēt piemājas saimniecībās. To raža var sasniegt līdz 260 kg uz hektāru.
Beku dzimta iekļauj sevī ap 40 ģintīm ar vimaz 415 sugām. Lielākā ir beku ģints (Boletus) ar apmēram 200 sugām. Latvijā ir konstatētas 5 ģintis. Sviestbeku ģints, kas kādreiz skaitījā beku dzimā, tagad ir iedalīta atsevišķā sviestbeku dzimtā.
Beku dzimta (Boletaceae) ir himenijsēņu klases sēņu dzimta. To raksturo stobrveida himenofors. Dzimta ir plaši izplatīta (arī Latvijā), un tajā ir daudzas vērtīgas ēdamo sēņu sugas.
