Adatzivjveidīgās (Syngnathiformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii). Šajā kārtā ir vairāk kā 370 sugas,[1] kuras iedalītas 10 dzimtās un 4 apakškārtās.[2] Pazīstamākās ģintis ir adatzivis (Syngnathus) un jūraszirdziņi (Hippocampus). Šīs kārtas sugas ir sastopamas visās tropu un mērenās joslas jūrās. Lielākā sugu dažādība mājo Indijas un Klusā okeānā piekrastes jūrās. Dažas sugas dzīvo saldūdens tilpēs un upju deltās.[1]
Zinātniskais nosaukums "Syngnathiformes" cēlies no grieķu valodas un latviski nozīmē kopā saauguši žokļi: syn (συν, "kopā") + gnathos (γνάθος, "žokļi"). Vārda nobeigums - "formes" cēlies no latīņu valodas un nozīmē līdzīga veida un formas.[3]
Lielākajai daļai adatzivjveidīgo kārtas zivīm ir raksturīgi gari, šauri ķermeņi, kurus ieskauj kaulaini gredzeni vai plātnītes, turklāt visām sugām ir šauras, nelielas, cauruļveida mutes, atgādinot snuķi. Izņēmums ir adatzivju dzimtas mopšzivis (Bulbonaricus), kuras sugām nav snuķim līdzīgās mutes, bet galva atgādina mopša seju.[3]
Adatzivjveidīgās sugas ir ļoti dažādos lielumos. Vismazākās ir mazo jūraszirdziņu grupas sugas, kuras ir 1 cm garas, bet lielākā ir trompetzivs (Aulostomus maculatus), kuras ķermenis sasniedz 1,5 m garumu.[1] Lai arī lielākajai daļai sugu ir raksturīga aizsardzības krāsa, ļaujot labāk medīt un noslēpties no citām plēsīgajām zivīm, tomēr dažas adatzivis ir ļoti krāsainas.[1]
Adatzivjveidīgās sugas ir plēsīgas un lielākā daļa, lēni peldot, barojas ar vēžveidīgajiem, bet lielākās sugas, piemēram, trompetzivs ir aktīva peldētāja, kas medī citas zivis.[1] Vairākas šīs kārtas zivju sugas dzīvo starp jūrasaugiem un peld, atrodoties vertikālā stāvoklī, tādējādi tās atgādina augus un saplūst ar tiem.[3]
Adatzivjveidīgajām sugām ir dažādi un atšķirīgi vairošanās ieradumi. Dažas sugas veido monogāmus pārus un tām ir sarežģīts vairošanās uzvedības modelis. Citas sugas nērš ikrus un spermu tieši jūrā, nerūpējoties par pēcnācējiem, bet jūraszirdziņi, adatzivis un viltus adatzivis ikrus auklē un par tiem rūpējas. Mātītēm vai citām sugām tēviņiem ir īpašas ikru somas, kurās tiek iedēti ikri.[1]
Adatzivjveidīgo kārta (Syngnathiformes)[2]
Adatzivjveidīgās (Syngnathiformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii). Šajā kārtā ir vairāk kā 370 sugas, kuras iedalītas 10 dzimtās un 4 apakškārtās. Pazīstamākās ģintis ir adatzivis (Syngnathus) un jūraszirdziņi (Hippocampus). Šīs kārtas sugas ir sastopamas visās tropu un mērenās joslas jūrās. Lielākā sugu dažādība mājo Indijas un Klusā okeānā piekrastes jūrās. Dažas sugas dzīvo saldūdens tilpēs un upju deltās.
Zinātniskais nosaukums "Syngnathiformes" cēlies no grieķu valodas un latviski nozīmē kopā saauguši žokļi: syn (συν, "kopā") + gnathos (γνάθος, "žokļi"). Vārda nobeigums - "formes" cēlies no latīņu valodas un nozīmē līdzīga veida un formas.
.jpg)
