Smirdīgā rožvabole (Oxythyrea funesta) ir vaboļu suga, kas izplatīta Eiropā un Tuvajos Austrumos. Sastopama arī Latvijā.
Vēsturiski sastopama Dienvideiropā, Vidusjūras reģionā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, arī Aizkaukāzā. Pēdējās desmitgadēs strauji izplatījusies uz ziemeļiem, sasniedzot Somiju. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem areāls ietver arī Latviju.
Smirdīgā rožvabole ir jauna suga Latvijas kukaiņu faunā, pirmo reizi sastapta tikai 1992. gadā Rīgā. Tas sakrīt ar sugas strauju izplatību ziemeļu virzienā. Mūsdienās tās izplatība aptver visu Latvijas teritoriju un areāla ziemeļu mala jau sasniegusi Somiju. Latvijā kopš 20. gadsimta 90. gadiem vairāki desmiti novērojumu.
2016. gadā smirdīgā rožvabole ir nosaukta par vienu no Latvijas dabas simboliem — Gada kukaini. Kā Latvijai jauna suga, kuras areāla paplašināšanās, iespējams, saistīta ar klimata izmaiņām, tā izraudzīta, lai pievērstu uzmanību cilvēka ietekmei uz vidi.[1]
Visai liela, 0,8-1,5 cm gara vabole ar melni spīdīgu ķermeni, ko klāj gaiši plankumi un garš rets apmatojums. Kāpuri balti, līdzīgi kā citām Latvijā sastopamajām rožvabolēm, tikai mazāki.
Līdzīgi citām rožvabolēm tā ir fitofāgs. Kāpuri attīstās augsnē vienas sezonas laikā, barojas ar saknēm. Pieaugušās vaboles parādās vasarā, bieži novērojamas uz ziediem, kur barojas ar nektāru. Sastopama pārsvarā kultūrainavā.
Smirdīgā rožvabole (Oxythyrea funesta) ir vaboļu suga, kas izplatīta Eiropā un Tuvajos Austrumos. Sastopama arī Latvijā.
