Klusā okeāna lauvroņi (Zalophus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) ģintīm, kas apvieno trīs airkāju sugas, no kurām viena ir izmirusi.[1] Nesenā pagātnē visas trīs sugas tika sistematizētas kā Kalifornijas lauvroņa (Zalophus californianus) pasugas.[2] Ģints zinātniskais nosaukums Zalophus atvasināts no grieķu valodas un latviski nozīmē "cekuls" (lophos), atspoguļojot lauvroņu tēviņu galvaskausa izaugumu, kas atgādina cekulu.[2][3]
Mūsdienās šīs ģints lauvroņi sastopami tikai Klusā okeāna austrumu malā gar Ziemeļamerikas krastiem (galvenokārt pie Kalifornijas)[4] un pie Galapagu salām,[5] bet Japānas lauvronis (Zalophus japonicus), kas dzīvoja Japānas piekrastēs, pārmērīgu un nekontrolētu medību dēļ kopš 20. gadsimta sākumā ir izmiris.[3][6]
Klusā okeāna lauvroņi mājo mērenās joslas un tropu jūrās, uzturoties smilšainu vai akmeņainu pludmaļu tuvumā. Lauvroņus var bieži novērot arī piestātnēs uz moliem un laipām.[3]
Visas trīs ģints sugas ir savstarpēji tuvu radniecīgas. Ģenētiskajos pētījumos noskaidrojies, ka Japānas lauvronis atdalījies no Kalifornijas lauvroņa pirms apmēram 2,2 milj. gadiem, bet Galapagu lauvronis (Zalophus wollebaeki) pirms 2,3—2,5 milj. gadu.[2][3]
Visām Klusā okeāna lauvroņu sugām raksturīgs dzimumu dimorfisms — tēviņi ir izteikti lielāki nekā mātītes. Jau piedzimstot tēviņš sver 8 kg, mātīte 6 kg. Pieaudzis tēviņš, piemēram, Kalifornijas lauvronis sver 294 kg, tā ķermeņa garums ir 2,4 m, bet matīte sver 89 kg un tās ķermeņa garums ir 1,6 m. No abām mūsdienās dzīvojošām sugām Galapagu lauvronis ir nedaudz mazāks nekā Kalifornijas lauvronis, arī dzimumu dimorfisms mazāk izteikts. Toties, spriežot pēc galvaskausa kauliem, Japānas lauvronim bijis visizteiktākais dzimumu dimorfisms.[2]
Gan Kalifornijas lauvronim, gan Galapagu lauvronim kažoka matojums mātītei var būt, sākot ar brūnu un beidzot ar gaiši dzeltenbrūnu. Tēviņš parasti ir tumši brūns, bet var būt krāsā no gaiši brūnas līdz melnai. Mazuļi piedzimst tumši brūni. Dabā ir samērā grūti atšķirt jaunos tēviņus no mātītēm, līdz pirmajiem sāk attīstīties krūšu daļa, kažoks kļūst tumšāks un uz galvas izveidojas trīsstūrveidīgais kaula izaugums. Kalifornijas lauvronim turklāt tas apaug ar gaišāku matojumu.[2]
Klusā okeāna lauvroņi ir ļoti izveicīgi peldētāji un mednieki. Atšķirībā no citiem jūras zīdītājiem, kas zem ūdens galvenokārt sevi stumj uz priekšu ar astes palīdzību, lauvroņi izmanto visas četras airkājas. Kā stūre kalpo pakaļkājas. To kakli ir kustīgi, tādējādi zem ūdens lauvroņi ir īpaši izveicīgi un manevrēt spējīgi. Ātrums zem ūdens var sasniegt 40 km/h. Lauvronis, līdzīgi kā delfīns, peldot lec laukā no ūdens, palielinot savu ātrumu virzībā uz priekšu. Pa sauszemi lauvronis spēj iet, pavelkot aizmugurējās airkājas sev apakšā, izmantojot tās kā balstu.[3] Lauvroņi galvenokārt barojas ar zivīm, tie medī kopīgi, samazinot medījumam iespēju izbēgt.[3]
Klusā okeāna lauvroņu ģints (Zalophus)[1]
Klusā okeāna lauvroņi (Zalophus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) ģintīm, kas apvieno trīs airkāju sugas, no kurām viena ir izmirusi. Nesenā pagātnē visas trīs sugas tika sistematizētas kā Kalifornijas lauvroņa (Zalophus californianus) pasugas. Ģints zinātniskais nosaukums Zalophus atvasināts no grieķu valodas un latviski nozīmē "cekuls" (lophos), atspoguļojot lauvroņu tēviņu galvaskausa izaugumu, kas atgādina cekulu.
.jpg)
.jpg)
