Sēdgliemeņu dzimta (Dreissenidae) ir cietgliemeņu kartas Dreissenoidea virsdzimtas vienīgā dzimta. Šīs dzimtas gliemji ar bisusa pavedieniem piestiprinās pie dažādiem zemūdens priekšmetiem. Visizplatītākā suga ir Dreissenidae polymorpha, kura viegli izplatās pa upju sistēmām. Apaugot ap hidrotehniskām būvēm un iekārtām traucē to darbību, tāpēc tās tiek apkarotas. Šī suga sastopama arī Latvijas saldūdeņos.
Sēdgliemenes ir šķirtdzimumu dzīvnieki, ar ārējo apaugļošanu.No apaugļotām oliņām izšķiļas brīvi peldoši kāpuri, kuri arī veic sugas izplatīšanās funkcijas. Intensīvas attīstības periodos sēdgliemeņu kāpuri var sasniegt koncentrāciju līdz 50 īpatņi uz 1m3, un pat vairāk. Kāpuriem attīstoties, tie piestiprinas pie substrāta un pāriet uz sēdošu dzīvesveidu. Tomēr arī šajā stadijā tās spēj pārvietoties. Tās atbrīvojas no saviem bisusa pavedieniem un pa nakti spēj pārvietoties ap 10 cm no sākotnejās vietas.
Dreissena dzīvo galvenokārt saldūdens baseinos, kā arī Kaspijas, Arāla, Azovas jūrās un Melnās jūras atsājinātajos apgabalos. (Congeria) ir izplatīts galvenokārt Āfrikā un Ziemeļamerikā, un tikai ļoti ierobežoti - Eiropā (Beļģija, Francija). 1962. gadā tika aprakstīta jauna kongēriju suga no Dalmācijas karsta alām, kas, iespējams, ir terciāra relikta forma, kura kādreiz lielā skaitā apdzīvoja Dienvideiropas sājūdens baseinus. (Mytilopsis) ir galvenokārt izplatīts Centrālamerikas reģionā, bet ir atrasts pat Baltijas jūras ziemeļu daļā Mytilopsis leucophaeata.
Sēdgliemeņu dzimta (Dreissenidae)
Sēdgliemeņu dzimta (Dreissenidae) ir cietgliemeņu kartas Dreissenoidea virsdzimtas vienīgā dzimta. Šīs dzimtas gliemji ar bisusa pavedieniem piestiprinās pie dažādiem zemūdens priekšmetiem. Visizplatītākā suga ir Dreissenidae polymorpha, kura viegli izplatās pa upju sistēmām. Apaugot ap hidrotehniskām būvēm un iekārtām traucē to darbību, tāpēc tās tiek apkarotas. Šī suga sastopama arī Latvijas saldūdeņos.
