Melnais lori (Chalcopsitta atra) ir papagaiļveidīgo kārtas suga, kas apdzīvo Doberai pussalu Jaungvinejas rietumos un vairākās tai pieguļošās salās.
Tas ir viens no pirmajiem zinātniski aprakstītajiem lori. Latīnisko nosaukumu sugai piešķīra dabaspētnieks Džovanni Antonio Skopoli. Viņš pats gan neizpētīja nevienu sugas eksmplāru, bet vadījās no dabaspētnieka un ceļotāja Pjēra Sonnerata 1776. gadā izdotās grāmatas Voyage a la Nouvelle-Guinee. Sugas apraksts ir pietiekami precīzs tās atpazīšanai, un Skopoli ir atzīts par šī taksona autoru.[1]
Ķermeņa garums 32 cm, svars 260 grami. Tēviņi un mātītes ārēji līdzīgi.
Apspalvojums spīdīgi melns, muguras daļā melnīgsnēji zilu toni, kuru nokrāsa katrai pasugai atšķirīga. Astes iekšējās spalvas sarkani dzeltenas, pie pamatnes zilganas. Laukumi ap acīm un pie knābja pamatnes melni, kaili.[2]
Melnais lori ir viens no retajiem papagaiļu pasaules pārstāvjiem, kura apspalvojums ir gandrīz pilnībā melns.[3]
Apdzīvo Domberai, Oninas un Bomberai pussalas Jaungvinejas rietumu daļā, kā arī vairākas blakus esošās Radža Ampata salas — Salavati, Batantu un Misoolu.
Apdzīvo tropu lietus mežu nomales, piekrastes savannas, zālainas savannas, mangroves, purvainas vietas, pat atklātus panīkušus kaļķakmeņu mežus.[3] Pārtiek no augļiem, ziediem, putekšņiem, arī kukaiņiem un to kāpuriem.[4]
Perējumā parasti 2 olas. Perēšanas ilgums 24—25 dienas. Jaunie putnēni apspalvojas pēc aptuveni 10 nedēļām, kļūst neatkarīgi no vecākiem vēl pēc 6—8 nedēļām.[4]
Melnajam lori ir trīs pasugas:[2][5]
Chalcopsitta atra spectabilis zināma tikai no viena 1876. gada parauga, kas iegūts pie Kenderevasiha līča. Ārēji tas līdzinās pasugai insingis, taču iespējams tā ir C. atra X C. scintillata hibrīdforma.[2]
Melnais lori (Chalcopsitta atra) ir papagaiļveidīgo kārtas suga, kas apdzīvo Doberai pussalu Jaungvinejas rietumos un vairākās tai pieguļošās salās.
Tas ir viens no pirmajiem zinātniski aprakstītajiem lori. Latīnisko nosaukumu sugai piešķīra dabaspētnieks Džovanni Antonio Skopoli. Viņš pats gan neizpētīja nevienu sugas eksmplāru, bet vadījās no dabaspētnieka un ceļotāja Pjēra Sonnerata 1776. gadā izdotās grāmatas Voyage a la Nouvelle-Guinee. Sugas apraksts ir pietiekami precīzs tās atpazīšanai, un Skopoli ir atzīts par šī taksona autoru.
