Ķīķi, ķīķu ģints (Pernis) ir viena no vanagu dzimtas (Accipitridae) ģintīm, kurā apvienotas 4 plēsīgo putnu sugas.[1][2] Tās ir Vecās Pasaules putnu sugas un sastopamas Eirāzijas mērenās joslas un Dienvidaustrumāzijas tropu biomas mežos. Latvijā sastopama viena ķīķu ģints suga — ķīķis (Pernis apivorus).[3] Abas mērenās joslas sugas (ķīķis un austrumu ķīķis) ir gājputni.[4]
Ķīķu ģints sugas ir vidēja lieluma plēsīgie putni ar platiem spārniem un garām astēm. Kājas samērā vājas, nagi neasi. Apspalvojums raibumoti pelēkbrūns,[5] jaunie putni atgādina peļu klijānu. Uzskata, ka šī līdzība izveidojusies kā aizsardzības īpašība pret lielākajiem un spēcīgākajiem plēsīgajiem putniem, kuru nagi un knābji ir daudz jaudīgāki nekā ķīķiem.[4]
Barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem. Īpaši iecienīti ir lapsenes un sirseņi.[6] Pie izdevības ķīķi medī arī nelielus zīdītājus, rāpuļus un putnus. Ķīķu spalvas satur ķīmiskas vielas, kas atbaida lapseņu un sirseņu uzbrukumus.[7]
Ķīķi, ķīķu ģints (Pernis) ir viena no vanagu dzimtas (Accipitridae) ģintīm, kurā apvienotas 4 plēsīgo putnu sugas. Tās ir Vecās Pasaules putnu sugas un sastopamas Eirāzijas mērenās joslas un Dienvidaustrumāzijas tropu biomas mežos. Latvijā sastopama viena ķīķu ģints suga — ķīķis (Pernis apivorus). Abas mērenās joslas sugas (ķīķis un austrumu ķīķis) ir gājputni.