Ķīnas jamss (Dioscorea polystachya) ir dioskoreju dzimtas vīteņaugs. Tas no Ķīnas mūsdienās ir izplatījies uz Dienvidāziju.[1] Pastāv uzskats, ka Japānā to sāka audzēt 17. gadsimtā vai agrāk.[2] ASV to sāka audzēt 19. gadsimta sākumā pārtikas un kultūras vajadzībām, bet mūsdienās tā ir kļuvusi par nopietnu invazīvu sugu.[1][3][4][5] Eiropā to ieviesa 19. gadsimta Eiropas kartupeļu krīzes laikā, bet mūsdienās lielākoties to audzē Āzijas tirgum.[6]
Auga ēdamās vasas pārveidnes — bumbuļus —, ko dēvē par Ķīnas kartupeļiem un kas ir vairākas reizes lielāki nekā kartupeļi, galvenokārt ražo Āzijā. Dažkārt tos izmanto alternatīvajā medicīnā. Šī jamsu suga izceļas arī ar to, ka to bumbuļi ir ēdami arī svaigi.[7][8]
Ķīnas jamss (Dioscorea polystachya) ir dioskoreju dzimtas vīteņaugs. Tas no Ķīnas mūsdienās ir izplatījies uz Dienvidāziju. Pastāv uzskats, ka Japānā to sāka audzēt 17. gadsimtā vai agrāk. ASV to sāka audzēt 19. gadsimta sākumā pārtikas un kultūras vajadzībām, bet mūsdienās tā ir kļuvusi par nopietnu invazīvu sugu. Eiropā to ieviesa 19. gadsimta Eiropas kartupeļu krīzes laikā, bet mūsdienās lielākoties to audzē Āzijas tirgum.
Auga ēdamās vasas pārveidnes — bumbuļus —, ko dēvē par Ķīnas kartupeļiem un kas ir vairākas reizes lielāki nekā kartupeļi, galvenokārt ražo Āzijā. Dažkārt tos izmanto alternatīvajā medicīnā. Šī jamsu suga izceļas arī ar to, ka to bumbuļi ir ēdami arī svaigi.
.jpg)
