El paniega china ye una especie d'ave paseriforme perteneciente a la familia de los paniegues (Laniidae).[2] Distribúise per Mongolia, Rusia, China y Corea.[3]
El paniega china ye una especie d'ave paseriforme perteneciente a la familia de los paniegues (Laniidae). Distribúise per Mongolia, Rusia, China y Corea.
Aderyn a rhywogaeth o adar yw Cigydd glas Tsieina (sy'n enw gwrywaidd; enw lluosog: cigyddion glas Tsieina) a adnabyddir hefyd gyda'i enw gwyddonol Lanius sphenocercus; yr enw Saesneg arno yw Chinese great grey shrike. Mae'n perthyn i deulu'r Cigyddion (Lladin: Laniidae) sydd yn urdd y Passeriformes.[1]
Talfyrir yr enw Lladin yn aml yn L. sphenocercus, sef enw'r rhywogaeth.[2]
Mae'r cigydd glas Tsieina yn perthyn i deulu'r Cigyddion (Lladin: Laniidae). Dyma rai o aelodau eraill y teulu:
Rhestr Wicidata:
rhywogaeth enw tacson delwedd Cigydd cynffonhir Affrica Urolestes melanoleucus Cigydd cynffonhir pigfelyn Corvinella corvina Cigydd helmog penwyn Eurocephalus anguitimens Cigydd helmog tinwyn Eurocephalus ruppelliAderyn a rhywogaeth o adar yw Cigydd glas Tsieina (sy'n enw gwrywaidd; enw lluosog: cigyddion glas Tsieina) a adnabyddir hefyd gyda'i enw gwyddonol Lanius sphenocercus; yr enw Saesneg arno yw Chinese great grey shrike. Mae'n perthyn i deulu'r Cigyddion (Lladin: Laniidae) sydd yn urdd y Passeriformes.
Talfyrir yr enw Lladin yn aml yn L. sphenocercus, sef enw'r rhywogaeth.
Хул дунхай (Lanius sphenocercus) нь Дунхайнхан овгийн шувуу бөгөөд Хятад, Япон, Хойд Солонгос, Өмнөд Солонгос, Монгол, болон Орос зэрэг улсын нутагт амьдарна. Сэрүүн бүсийн ой модонд нутагладаг.
Хул дунхай (Lanius sphenocercus) нь Дунхайнхан овгийн шувуу бөгөөд Хятад, Япон, Хойд Солонгос, Өмнөд Солонгос, Монгол, болон Орос зэрэг улсын нутагт амьдарна. Сэрүүн бүсийн ой модонд нутагладаг.
Бие гүйцсэн хул дунхайLa Ĉina lanio (Lanius sphenocercus) estas malgranda paserina birdo kiu apartenas al plej tipa genro Lanius de la familio de Laniedoj. Ĝi estas loĝanta en Orienta Azio nome en Ĉinio, Japanio, Koreio, Mongolio kaj Rusio. Ties natura habitato estas moderklimataj arbaroj.
Ĝi formas superspecion kun tre similaj lanioj nome la Granda, Sudgranda kaj Nordamerika lanioj.
La beko estas mallonga, larĝa ĉebaze kaj hokoforma en pinto de supra makzelo, kiel ĉe aliaj lanioj. Per tiu beko tiu lanio, kiel la aliaj, havas kutimon palisumi kadavraĵojn sur dornoj aŭ pikdrato kaj konservi ilin por posta manĝado. Ĝi manĝas grandajn insektojn kaj malgrandajn vertebrulojn.
Krome estas granda lanio de ĝenerala koloro de supraj partoj perlogriza, sed pli hela ol ĉe la proksimaj parencoj. La vangoj kaj mentono, same kiel fajna kaj ofte malfacile videbla superokula strio pli rimarkinda en blanka suba frunto (kio distingas ĝin el parencoj), estas blankaj, kaj larĝa nigra masko etendas el beko tra la okulo al la orelkovriloj. La flugiloj estas nigraj kun blanka strio formata de la bazoj de la unuarangaj plumoj, pli larĝa ol ĉe parencoj, kio rimarkindas kiel pli videbla blanka makularo ripoze. La vosto estas nigra, longa, kaj pinteca pinte; la eksteraj vostoplumoj estas tre blankaj. La subaj partoj estas blankecaj, foje iom nuance al griza el malsupra brusto malsupren.
La Ĉina lanio (Lanius sphenocercus) estas malgranda paserina birdo kiu apartenas al plej tipa genro Lanius de la familio de Laniedoj. Ĝi estas loĝanta en Orienta Azio nome en Ĉinio, Japanio, Koreio, Mongolio kaj Rusio. Ties natura habitato estas moderklimataj arbaroj.
Ĝi formas superspecion kun tre similaj lanioj nome la Granda, Sudgranda kaj Nordamerika lanioj.
La beko estas mallonga, larĝa ĉebaze kaj hokoforma en pinto de supra makzelo, kiel ĉe aliaj lanioj. Per tiu beko tiu lanio, kiel la aliaj, havas kutimon palisumi kadavraĵojn sur dornoj aŭ pikdrato kaj konservi ilin por posta manĝado. Ĝi manĝas grandajn insektojn kaj malgrandajn vertebrulojn.
Krome estas granda lanio de ĝenerala koloro de supraj partoj perlogriza, sed pli hela ol ĉe la proksimaj parencoj. La vangoj kaj mentono, same kiel fajna kaj ofte malfacile videbla superokula strio pli rimarkinda en blanka suba frunto (kio distingas ĝin el parencoj), estas blankaj, kaj larĝa nigra masko etendas el beko tra la okulo al la orelkovriloj. La flugiloj estas nigraj kun blanka strio formata de la bazoj de la unuarangaj plumoj, pli larĝa ol ĉe parencoj, kio rimarkindas kiel pli videbla blanka makularo ripoze. La vosto estas nigra, longa, kaj pinteca pinte; la eksteraj vostoplumoj estas tre blankaj. La subaj partoj estas blankecaj, foje iom nuance al griza el malsupra brusto malsupren.
Lanius sphenocercus Lanius generoko animalia da. Hegaztien barruko Laniidae familian sailkatua dago.
Lanius sphenocercus Lanius generoko animalia da. Hegaztien barruko Laniidae familian sailkatua dago.
Kiinanisolepinkäinen (Lanius sphenocercus)[2] on lepinkäisten heimoon kuuluva varpuslintu.
Kiinanisolepinkäistä tavataan Itä-Aasiassa. Sen levinneisyysalue on hyvin suuri, mutta lajin on kuvattu olevan epätavallinen. Kiinanisolepinkäinen on luokiteltu elinvoimaiseksi.[1]
Kiinanisolepinkäinen (Lanius sphenocercus) on lepinkäisten heimoon kuuluva varpuslintu.
Ķīnas čakste (Lanius sphenocercus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopama Āzijas austrumos, Ķīnas centrālo daļu ieskaitot. Tai ir divas pasugas.[1]
Ķīnas čakste ligzdo Krievijas dienvidaustrumos, Mongolijas austrumos, Ķīnas centrālajā daļā un ziemeļaustrumos, arī Korejas pussalā.[1][2] Ziemo Ķīnas austrumos un dienvidaustrumos, kā arī Korejā. Reizēm ieklejo Japānā.[2]
Ķīnas čakste ir liels dziedātājputns ar garu asti, kurai ir pakāpenisks astes gals (malējās spalvas ir 3—5 cm īsākas, kā vidējās). Tā ir lielākā suga visā čakstu ģintī. Ķermeņa garums 29—31,5 cm, spārnu izplētums 31,5—39 cm, astes garums 130—150 mm, svars 85—100 g.[3][4]
Apspalvojums ķermeņa augšdaļā ir dūmakaini pelēks. Acis sedz melna maska, kas stiepjas no auss atveres līdz knābja pamatnei. Pieres daļa virs knābja ir pelēka, no knābja pamatnes to atdala šaura, balta josliņa. Vaigi, uzacis un pakakle ir balti. Ķīnas čakstes pleci ir pelēki, spārni ar trīs vienāda platuma, bet dažādās krāsās šķērsjoslām (virzienā no pleciem): melna, balta un tumši pelēka, gandrīz melna (lidspalvu paši galiņi gaiši pelēki). Tie ir salīdzinoši īsi un noapaļoti. Baltā josla var arī nešķērsot spārnus visā platumā. Astes vidējās, garākās spalvas melnas, malējās (trīs pāri) baltas. Vēders gaiši pelēks vai rozīgi pelēks. Zemaste balta ar melnu galiņu. Kājas melnas. Abi dzimumi izskatās vienādi. Knābis melns, masīvs ar smailu, noliektu galu.[5][6]
Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem, bet tiem raksturīgs gaišs, pasteļdzeltens tonējums.[5]
Ķīnas čakste ligzdo mērenās joslas krūmājos, mežmalās un vientuļos kokos, apmetoties upju tuvumā. Sastopama arī atklātā stepē un pustuksnešos. Ligzdo gan līdzenumos (jūras līmenī), gan kalnos: nominālpasuga līdz 1800 m virs jūras līmeņa (ligzdošanas laikā līdz 1100 m), bet Tibetas pasuga ligzdo 3000—5000 m augstumā. Nominālpasuga ir daļēji migrējoša.[5]
Kā visas čakstes, arī Ķīnas čakste ir plēsīga. Barojas ar kukaiņiem, arī ar citiem bezmugurkaulniekiem un nelieliem mugurkaulniekiem, piemēram, grauzējiem, ķirzakām un maziem putniņiem, priekšroku dodot sīkiem zīdītājiem (ap 53%). Ķīnas čakste medījot vēro zemi no paaugstinājuma, kas var būt kāds koka zars vai staba gals (2—8 m augstumā). Pamanījusi iespējamo upuri, tā strauji uzbrūk. Reizēm tā medī lidojumā, putniem uzbrūkot līdzīgi vanagam. Lielāks medījums tiek uzdurts uz dzeloņiem, lai to būtu vieglāk saplēst gabaliņos, kā arī tiek veidotas barības rezerves.[5]
Ķīnas čakstes veido monogāmus pārus. Tās ligzdošanas laikā ir teritoriālas, un pāri apmetas 1—2,5 km attālumā viens no otra. Ligzda tiek vīta koku zaros vai krūmos. Vietu izvēlas tēviņš. Ligzda atrodas 1,2—5 m augstumā no zemes. Tā vīta no sausas zāles, zariņiem un saknītēm, oderēta ar spalvām un dūnām.[4][5][6]
Ligzdošanas sezona sākas aprīļa otrajā pusē. Gadā viens perējums, bet pirmo dējumu zaudējot, tas tiek atkārtots. Dējumā ir 5—8 bāli zaļas olas ar rudi brūniem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 16—17 dienas. Perē tikai mātīte, bet tēviņš to tikmēr baro. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido apmēram 20 dienu vecumā, bet vecāki tos turpina barot apmēram mēnesi ilgāk.[4][5][6]
Ķīnas čakstei ir 2 pasugas:[1]
Ķīnas čakste (Lanius sphenocercus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopama Āzijas austrumos, Ķīnas centrālo daļu ieskaitot. Tai ir divas pasugas.
De Chinese klapekster (Lanius sphenocercus) is een vogel uit de familie der klauwieren (Laniidae).
Deze soort komt voor in oostelijk Azië en telt 2 ondersoorten:
De Chinese klapekster (Lanius sphenocercus) is een vogel uit de familie der klauwieren (Laniidae).
Kinesisk varfågel[2] (Lanius sphenocercus) är en östasiatisk fågel i familjen törnskator inom ordningen tättingar.[3]
Kinesisk varfågel är en mycket stor (31 cm) medlem av familjen törnskator, den största i släktet Lanius. Den är i stort tecknad som alla varfåglar med grå ovansida, svartvita vingar och stjärt, svart ögonmask och ljus undersida.
De olika populationerna skiljer sig något åt. Den nordliga nominatformen (se utbredning nedan) har vitt ögonbryn och ett tydligt vitt vingband på vingen. De tre mittersta stjärtfjädrarna är svarta med smala, svarta spetsar medan de yttre är helt vita.[4]
Den sydligare giganteus, av vissa behandlad som egen art, är större än nominatformen, mörkare grå ovan. Vidare saknar den det vita ögonbrynsstrecket och det vita på armpennrna.[5]
Bland lätena hörs ett varfågellikt "ga-ga-ga".[4]
Kinesisk varfågel delas in i två underarter med följande utbredning:[3][6][5]
Sedan 2016 urskiljer Birdlife International och naturvårdsunionen IUCN giganteus som den egna arten "jättevarfågel", på basis av genetiska[7], utseendemässiga och ekologiska skillnader.
Kinesisk varfågel påträffas i stäpp, buskmarker och halvöken samt i skogskanter och i träd utmed floder. De båda underarterna (eller arterna) skiljs tydligt åt höjdledes, där giganteus förekommer vid eller ovan trädgränsen på mellan 3000 och 5200 meters höjd, medan nominatformen hittas på mycket lägre nivåer, på 200 till 1100 meter över havet. Liksom andra varfåglar livnär sig den kinesiska varfågeln av insekter, småfåglar och små däggdjur som den fångar ryttlande från luften eller från utfall från en hög sittplats i ett träd eller buske, eller från en ledning. Häckningsbiologin är endast känd från sydöstra Ryssland, där den lägger ägg från andra halvan av april till början av juni, med flygga ungar i juni.[6][4][5]
Internationella naturvårdsunionen IUCN bedömer hotstatus för de båda underarterna (eller arterna) var för sig, båda som livskraftiga med stabila populationsutvecklingar.[1][8]
Kinesisk varfågel (Lanius sphenocercus) är en östasiatisk fågel i familjen törnskator inom ordningen tättingar.
Bách thanh xám Trung Hoa (danh pháp hai phần: Lanius sphenocercus) là một loài chim thuộc Họ Bách thanh (Laniidae).[2] Loài này sinh sống ở Trung Quốc, Nhật Bản, bán đảo Triều Tiên, Mông Cổ và Nga. Nó sinh sống trong các khu rừng ôn đới.
Bách thanh xám Trung Hoa (danh pháp hai phần: Lanius sphenocercus) là một loài chim thuộc Họ Bách thanh (Laniidae). Loài này sinh sống ở Trung Quốc, Nhật Bản, bán đảo Triều Tiên, Mông Cổ và Nga. Nó sinh sống trong các khu rừng ôn đới.
楔尾伯劳(学名:Lanius sphenocercus)为伯劳科伯劳属的鸟类,俗名长尾灰伯劳。分布于蒙古、俄罗斯、朝鲜、台湾岛以及中国大陆的黑龙江、吉林、内蒙古、甘肃、青海、陕西、宁夏、山西、辽宁、河北以南至长江流域、福建、广东等地,常见于平原到山地、河谷的林缘及疏林地带、尤以草地林地和半荒漠疏林地带为多以及在乔木或灌木上筑巢。该物种的模式产地在广东广州。[2]
楔尾伯劳(学名:Lanius sphenocercus)为伯劳科伯劳属的鸟类,俗名长尾灰伯劳。分布于蒙古、俄罗斯、朝鲜、台湾岛以及中国大陆的黑龙江、吉林、内蒙古、甘肃、青海、陕西、宁夏、山西、辽宁、河北以南至长江流域、福建、广东等地,常见于平原到山地、河谷的林缘及疏林地带、尤以草地林地和半荒漠疏林地带为多以及在乔木或灌木上筑巢。该物种的模式产地在广东广州。
オオカラモズ(大唐百舌、学名:Lanius sphenocercus)は、スズメ目モズ科モズ属に分類される鳥類である。
中国北部から中部、朝鮮半島北部で繁殖し、冬は中国南部で越冬する。
全長約31cm。雌雄同色である。頭上から背中、腰は灰色で、尾は黒く長い。翼は黒く、初列風切の基部と次列風切の基部は白い。飛翔時には白い部分がよく目立つ。眉斑は白く通眼線は黒い。
広い農耕地や草原、草木のある干拓地等に生息する。繁殖期以外は、単独で生活するものが多い。電線や枯れ枝、杭等にとまったり、低空飛行をして獲物を探す。
食性は動物食で主にネズミ等の小型哺乳類を捕食する。また昆虫類や小型の鳥類も捕食する。
鳴き声は、「キィ キィ キィ」。