Aegialiinae is a small subfamily of the family Scarabaeidae (scarab beetles).[1] Historically the group has been treated as a tribe within a broad definition of the subfamily Aphodiinae.
Aegialiinae is a small subfamily of the family Scarabaeidae (scarab beetles). Historically the group has been treated as a tribe within a broad definition of the subfamily Aphodiinae.
Aegialiidae est une famille d'insectes de l'ordre des coléoptères.
Selon Catalogue of Life (27 août 2014)[1] :
Aegialiidae est une famille d'insectes de l'ordre des coléoptères.
Kopiniai mėšlavabaliai (lot. Aegialiidae) – vabalų (Coleoptera) šeima. Vabalai smulkūs, kiek panašūs į mėšlavabalius.
Šeima dar nėra pakankamai ištirta. Ilgai buvo laikoma kaip Scarabaeidae pošeimis (Aegialiinae). Lietuvoje atrastos trys retos rūšys:
Gentis: Aegialia Kopinis mėšlavabalis (Aegialia arenaria) Gentis: Rhysothorax Rhysothorax rufus Gentis: Psammoporus Smiltyninis mėšlavabalis (Psammoporus sabuleti)
Aegialiinae ir skarabeju dzimtas apakšdzimta, kurai pieder ap 60 sugu.[1] Tipiska apakšdzimtas ģints ir Aegialia (Latreille, 1807)[2] un tipiska suga Aegialia arenaria (Fabricius, 1787).[3]
Mūsdienu sugu vairākums ir izplatīts Nearktikā un Palearktikā. Dažas sugas sastopamas Dienvidamerikā, Austrālijā un Tasmanijas salā.[1]
Visi apakšdzimtas pārstāvji ir saprofāgi. Imago (pieaugušie īpatņi) un kāpuri barojas ar pūstošiem augiem un sēnītēm.[4] Iespējams, daži pieaugušie īpatņi nebarojas vispār.[1] Aegialiinae apakšdzimtas vaboles var atrast mežu augsnē; dažas sugas lido uz gaismu.
Visvecākā zināmā fosilija pieder apakšējam krīta periodam. Cretaegialia ģints fosilās (izmirušās) sugas pēc ārējām raksturīpašībām līdzīgas mūsdienu apakšdzimtas vabolēm.[1]
Fosilās sugas pieder divām ģintīm:[5]
Aegialiinae apakšdzimta ir radnieciska Aphodiinae apakšdzimtai,[6] tādēļ daži autori arī klasificē pirmo kā tribu Aphodiinae apakšdzimtā.[7]
Klasifikācija:[8]
Aegialiinae ir skarabeju dzimtas apakšdzimta, kurai pieder ap 60 sugu. Tipiska apakšdzimtas ģints ir Aegialia (Latreille, 1807) un tipiska suga Aegialia arenaria (Fabricius, 1787).
Sandkrypere (Aegialiinae) er en gruppe av biller som hører til familien skarabider (Scarabaeidae). Både larven og de voksne billene graver i sand.
Små (2 – 5 millimeter) biller, nokså tettbygde med kraftige bein, antennene ender i en vifte. Kroppen er mer eller mindre sylindrisk, de fleste er glatte og svarte eller brunlige på farge. Beina er utviklet til kraftige gravebein. Larvene er såkalte scarabaeiforme larver, fete og hvite, mer eller mindre C-formede, med en kraftig hodekapsel, kraftige men ikke spesielt store kjever og tre par korte, kraftige bein.
Aegialiinae er knyttet til sandete områder, særlig havstrender og elvebredder, der de graver i sanden.
Gruppen er utbredt over store deler av Jorda men er ikke kjent fra Afrika.
Ofte blir alle de europeiske artene ført til slekten Aegialia.
Sandkrypere (Aegialiinae) er en gruppe av biller som hører til familien skarabider (Scarabaeidae). Både larven og de voksne billene graver i sand.