Clanga és un gènere d'ocells de la família dels accipítrids (Accipitridae), format per àguiles d'aspecte típic. Són grans rapinyaires.
Actualment el gènere Clanga és classificat en 3 espècies:[1]
Clanga és un gènere d'ocells de la família dels accipítrids (Accipitridae), format per àguiles d'aspecte típic. Són grans rapinyaires.
Clanga (skrigeørne) er en slægt af fugle i høgefamilien med tre arter, der er udbredt i Eurasien. Traditionelt er de tre arter blevet placeret i slægten Aquila, men på grund af DNA-undersøgelser er det foreslået, at de skal tilhøre deres egen slægt.[1]
Clanga (skrigeørne) er en slægt af fugle i høgefamilien med tre arter, der er udbredt i Eurasien. Traditionelt er de tre arter blevet placeret i slægten Aquila, men på grund af DNA-undersøgelser er det foreslået, at de skal tilhøre deres egen slægt.
Clanga is a genus which contains the spotted eagles. The genus name is from Ancient Greek klangos, "eagle".[1]
Clanga is a genus which contains the spotted eagles. The genus name is from Ancient Greek klangos, "eagle".
Clanga es un género de aves acipitriformes en la familia Accipitridae. Se distribuyen por Eurasia.
Se reconocen las siguientes especies:[2][3]
Clanga es un género de aves acipitriformes en la familia Accipitridae. Se distribuyen por Eurasia.
Konnakotkad on rühm kotkaid.
Pärast lahutamist perekonnast Aquila moodustab see rühm eraldi perekonna Clanga.
Sellesse rühma kuuluvad
Neist väike-konnakotkas ja suur-konnakotkas elavad ka Eestis.
Clanga est un genre de rapaces de la famille des Accipitridae.
Selon la classification de référence du Congrès ornithologique international (version 9.2, 2019)[1] :
Clanga est un genre de rapaces de la famille des Accipitridae.
Clanga è un genere di uccelli rapaci della famiglia degli Accipitridi.[1]
Il nome del genere deriva dal termine del greco antico klangos che significa "aquila".[2]
Il genere ha un areale eurasiatico.[1]
Il genere comprende le seguenti specie:[1]
Clanga è un genere di uccelli rapaci della famiglia degli Accipitridi.
Ereliai rėksniai (lot. Clanga) – vanaginių (Accipitridae) šeimos plėšriųjų paukščių gentis.
Anksčiau erelių rėksnių (Clanga) genties rūšys pagal taksoną rūšių klasifikacijoje buvo priskiriamos tikrųjų erelių (Aquila) genčiai. Taip pat buvo manyta, kad indinis erelis rėksnys rėksnys yra mažojo erelio rėksnio porūšis ir buvo laikomi viena rūšimi, kol vėliau buvo nustatytas tikslus šių rūšių statusas ir jos išskirtos kaip atskiros rūšys.
Kadangi didysis erelis rėksnys ir mažasis erelis rėksnys genetiškai ir išvaizda labai artimos rūšys, tad tarpusavyje neretai poruojasi[1] ir sulaukia sveikų palikuonių. Dažniausiai poruojasi mažojo erelio rėksnio (Clanga pomarina) patinėlis su didžiojo erelio rėksnio (Clanga clanga) patele. Šių dviejų rūšių poravimosi pasekmė - didžiųjų erelių rėksnių populiacijos savaiminis mažėjimas ir ateityje galimas išnykimas[2].
Erelių rėksnių perimvietės vidurio Eurazijoje, išskyrus indinį erelį rėksnį - kuris ištisus metus gyvena Indostano pusiasalyje. Didysis erelis rėksnys ir mažasis erelis rėksnys yra paukščiai migrantai, jie žiemoti migruoja į pietų Euraziją bei šiaurės rytų ir rytų Afriką. Indinis erelis rėksnys gyvena sėsliai.
Pasaulyje išskiriamos 3 erelių rėksnių (Clanga) rūšys[3].
Lietuvoje savaime gyvena dvi jų rūšys:
Vidutinio dydžio, tamsiai rudo plunksnų apdaro, lenktu snapu plėšrieji paukščiai.
Ereliai rėksniai (lot. Clanga) – vanaginių (Accipitridae) šeimos plėšriųjų paukščių gentis.
Vidējie ērgļi, vidējo ērgļu ģints (Clanga) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder ērgļu apakšdzimtai (Aquilinae).[1][2] Šajā ģintī ir 3 mūsdienās dzīvojošas ērgļu sugas, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizētas ērgļu ģintī (Aquila). Tomēr, balstoties uz pēdējo gadu DNS pētījumu rezultātiem, 2005. gadā tika izdalīta jauna vidējo ērgļu ģints.[1]
Vidējo ērgļu ģints sugas ir Eirāzijas putni, kas atkarībā no sugas ligzdo Eiropas un Āzijas mērenajā joslā, kā arī Dienvidāzijā.[3][4] Mērenās joslas ligzdotāji daļēji ziemo Āfrikā. Latvijā sastopamas 2 vidējo ērgļu ģints sugas: vidējais ērglis (Clanga clanga) un mazais ērglis (Clanga pomarina).[5]
Nesenā pagātnē Indijas mazais ērglis (Clanga hastata) tika klasificēts kā mazā ērgļa pasuga. Tomēr pēdējo gadu morfoloģiskajos un DNS pētījumos atklājies, ka šī suga nav tuvāk radniecīga mazajam ērglim kā vidējais ērglis. Indijas mazais ērglis no visu vidējo ērgļu kopīgā priekšteča atdalījies pliocēna vidū, apmēram pirms 3,6 miljoniem gadu.[6] Aizvēsturiskais vidējais ērglis ir dzīvojis Afganistānas teritorijā. Tam ir bijušas divas apakšgrupas: ziemeļu un dienvidu.[6][7][8]
Vidējo ērgļu ģints (Clanga)
Vidējie ērgļi, vidējo ērgļu ģints (Clanga) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder ērgļu apakšdzimtai (Aquilinae). Šajā ģintī ir 3 mūsdienās dzīvojošas ērgļu sugas, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizētas ērgļu ģintī (Aquila). Tomēr, balstoties uz pēdējo gadu DNS pētījumu rezultātiem, 2005. gadā tika izdalīta jauna vidējo ērgļu ģints.
Clanga is een geslacht van vogels uit de familie van de havikachtigen (Accipitridae).[1] De wetenschappelijke naam van het geslacht is voor het eerst geldig gepubliceerd in 1858 door Adamowicz.
De volgende soorten zijn bij het geslacht ingedeeld:[1]
Clanga is een geslacht van vogels uit de familie van de havikachtigen (Accipitridae). De wetenschappelijke naam van het geslacht is voor het eerst geldig gepubliceerd in 1858 door Adamowicz.
Clanga – ponownie wyodrębniony z Aquila[2][3] rodzaj ptaka z podrodziny jastrzębi (Accipitrinae) w rodzinie jastrzębiowatych (Accipitridae).
Rodzaj obejmuje gatunki występujące w Eurazji[4].
Długość ciała 50–71 cm, rozpiętość skrzydeł 146–180 cm; masa ciała samców 1000–1900 g, samic 1300–2500 g[5].
Takson ten tworzy siostrzany klad z Lophaetus i Ictinaetus[4]. Część systematyków umieszcza gatunki z tego rodzaju w Ictinaetus[8][9][10][11][12][13]. Do rodzaju należą następujące gatunki[14]:
Clanga – ponownie wyodrębniony z Aquila rodzaj ptaka z podrodziny jastrzębi (Accipitrinae) w rodzinie jastrzębiowatych (Accipitridae).
Clanga este un gen al unor specii de păsări din familia Accipitridae. În România există doi reprezentanți ai acestui gen: acvila țipătoare mare (Clanga clanga) și acvila țipătoare mică (Clanga pomarina). Totuși aceste păsări pot avea denumire științică cu genul Aquila.
Clanga este un gen al unor specii de păsări din familia Accipitridae. În România există doi reprezentanți ai acestui gen: acvila țipătoare mare (Clanga clanga) și acvila țipătoare mică (Clanga pomarina). Totuși aceste păsări pot avea denumire științică cu genul Aquila.
Skrikörnar (Clanga) är ett släkte i familjen hökartade rovfåglar. De placerades tidigare i släktet Aquila, men DNA-studier visar att de står närmare arten tofsörn (Lophaetus occipitalis). I släktet urskiljs numera tre arter:[1]
Skrikörnar (Clanga) är ett släkte i familjen hökartade rovfåglar. De placerades tidigare i släktet Aquila, men DNA-studier visar att de står närmare arten tofsörn (Lophaetus occipitalis). I släktet urskiljs numera tre arter:
Indisk skrikörn (Clanga hastata) Mindre skrikörn (Clanga pomarina) Större skrikörn (Clanga clanga)Clanga là một chi chim trong họ Accipitridae.[1]
Ba loài đại bàng đốm này (trước đây từng gộp trong Aquila) tạo thành một nhánh có quan hệ chị em với Lophaetus occipitalis và Ictinaetus malaiensis[2].
Clanga là một chi chim trong họ Accipitridae.