nimet breadcrumb-navigoinnissa
Nocturnal species, spending day underground in holes it digs with very strong elaborate claws. Saharan striped polecat feeds on small mammals (desert rodents, especially jerboa), ground-nesting birds, reptiles, insects and near houses it feed on domesticated birds, killing them by making a hole in the back of the skull. Forage solitarily. Saharan striped polecat probably territorial species and may play dead to avoid being attacked. The breeding season of the Saharan striped polecat is known to be from January to March and female gives birth of one to three naked young after a gestation period of not less than 37 days.
The Saharan striped polecat is a small and long haired weasel. It has distinctive coloration with longitudinal alternating black and white lines. Limbs short and tail longer than half of the body length. Ears and snout short. On the head between eyes and ears white spot. Three broad black lines extending along the body starting behind the ears, the central one dividing into 2-3 additional small lines middorsally and all joining together at the end of the body.
Narrow (mainly Mediterranean coast).
The Saharan striped polecat inhabits in sandy or stony desert and cultivated land.
Length: 23-28 cm. Weight: 200 gm.
Native, resident.
Ictonyx libyca Ictonyx generoko animalia da. Artiodaktiloen barruko Mustelinae azpifamilia eta Mustelidae familian sailkatuta dago.
Ictonyx libyca Ictonyx generoko animalia da. Artiodaktiloen barruko Mustelinae azpifamilia eta Mustelidae familian sailkatuta dago.
Sjevernoafrički prugasti tvor (Ictonyx libycus) vrsta je sisavca svrstana u potporodicu Mustelinae unutar porodice Mustelidae. Pronalazi ga se u Alžiru, Čadu, Egiptu, Libiji, Maliju, Mauretaniji, Moroku, Nigeru, Nigeriji, Sudanu, Tunisu i Zapadna Sahara|Zapadnoj Sahari]].
Sahāras svītrainais sesks (Ictonyx libycus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx). Sahāras svītraino sesku mēdz saukt arī par Sahāras svītraino zebieksti, Ziemeļāfrikas sesku vai Lībijas sesku.[1] Sahāras svītrainā seska tuvākais radinieks ir Svītrainais sesks.
Sahāras svītrainais sesks ir sastopams Alžīrijā, Čadā, Ēģiptē, Lībijā, Mali, Mauritānijā, Marokā, Nigērā, Nigērijā, Sudānā, Tunisijā un Rietumsahārā. Sahāras svītrainais sesks dzīvo tuksneša malā un tas mitinās gan atklātās ar zāli apaugušās vietas, gan kalnos.[1]
Pastāv uzskats, ka Sahāras svītrainais sesks kādreiz tika turēts mājās un izmantots medībām. Tā purnam uzlika uzpurni un ielaida trušu alās, lai izdzītu trušus.[2] Mūsdienās Sahāras svītrainais sesks ir ļoti rets dzīvnieks, un tas ir uz izmiršanas robežas.[1]
Sahāras svītrainajiem seskiem kā visiem caunu dzimtas dzīvniekiem ir garš, slaids ķermenis ar īsām kājām. Purns slaids, viegli izstiepts. Aste nosacīti gara un pūkaina. Kažoka matojums pinkains. Ķermeņa garums bez astes ir apmēram 20—28 cm garš, astes garums 11—18 cm, svars 200—250 g.[1]
Kažoka krāsa divkrāsaina — melns ar baltu. Visa apakšdaļa; vēders, kājas un pakakle ir melna. Mugura gaiša, gandrīz balta ar melniem lāsumiem, galva balta ar platu, melnu masku uz sejas pāri acīm. Pazode balta ar šauru melnu svītru pa vidu. Ap kaklu melna svītra kā kakla siksna atdala balto galvu no baltās muguras. Aste kopumā izskatās tumša, bet astes gals ir balts. Sahāras svītrainā seska zīmējumu var apskatīt šeit[novecojusi saite].
Sahāras svītrainais sesks ir nakts dzīvnieks, pa dienu tas atpūšas alā zem zemes. Alas tas izrok pats. Kā visiem seskiem tam zem astes ir smirdīga sekrēta dziedzeri. Smaka tiek izmantota, lai aizbaidītu iespājamos ienaidniekus. Sahāras svītrainais sesks medī putnus, nelielus grauzējus, ķirzakas, kukaiņus un dažādus bezmugurkaulniekus, izēd no ligzdām olas.[1]
Mazuļi dzimst laikā no janvāra līdz martam, grūsnības periods ilgst 37—77 dienas, parasti piedzimst 2—3 mazuļi.[1]
Sahāras svītrainais sesks (Ictonyx libycus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx). Sahāras svītraino sesku mēdz saukt arī par Sahāras svītraino zebieksti, Ziemeļāfrikas sesku vai Lībijas sesku. Sahāras svītrainā seska tuvākais radinieks ir Svītrainais sesks.
Sahāras svītrainais sesks ir sastopams Alžīrijā, Čadā, Ēģiptē, Lībijā, Mali, Mauritānijā, Marokā, Nigērā, Nigērijā, Sudānā, Tunisijā un Rietumsahārā. Sahāras svītrainais sesks dzīvo tuksneša malā un tas mitinās gan atklātās ar zāli apaugušās vietas, gan kalnos.
Pastāv uzskats, ka Sahāras svītrainais sesks kādreiz tika turēts mājās un izmantots medībām. Tā purnam uzlika uzpurni un ielaida trušu alās, lai izdzītu trušus. Mūsdienās Sahāras svītrainais sesks ir ļoti rets dzīvnieks, un tas ir uz izmiršanas robežas.
