Āfrikas lamantīns (Trichechus senegalensis) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae). Āfrikas lamantīns ir maz pētīts, bet pastāv uzskats, ka tas savā uzvedībā un īpašībās ir līdzīgs Floridas lamantīnam.
Āfrikas lamantīni dzīvo Āfrikas rietumkrastā gan seklajās lagūnās, gan upēs, sākot ar Senegālas upes baseinu un beidzot ar Kvanzas upi Angolā, ietverot upju baseinus Gambijas, Libērijas, Gvinejas-Bisavas, Gvinejas, Sjerraleones, Kotdivuāras, Ganas, Mali, Nigērijas, Kamerūnas, Čadas, Gabonas, Kongo Republikas un Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijās.[1]
Retu reizi lamantīnus nomedī krokodili vai haizivis, vislielākās briesmas tiem draud no cilvēkiem. Joprojām tos medī malumednieki, izplešoties saimnieciskai darbībai, samazinās lamantīnu dzīves telpa un ūdeņus piesārņo cilvēku atkritumi.
Āfrikas lamntīna ķermeņa garums ir 3—4 m, lielākie var sasniegt 4,5 metrus garumu, svars 360—500 kg,[2] Mātītes ir nedaudz lielākas par tēviņiem. Lamantīnu ķermenim, kā visām sirēnām, ir vārpstveida forma, bet tā aste atšķirībā no jūrasgovs delfīnam līdzīgās astes ir airim līdzīga. Arī tā snuķis ir īsāks kā jūrasgovij.
Lamantīniem ir liela, kustīga augšlūpa, kas kalpo kā īss snuķis. Lamantīni ar augšlūpu plūc jūraszāles, kā arī to izmanto savstarpējai socializācijai. Tiem ir mazas, plaši novietotas acis. Zobi aug tikai sānos, lamantīna dzerokļi ir plakani un labi piemēroti cietas barības sakošļāšanai.[3] Zobi, ja tie izkrīt, lamantīniem ataug atkal un atkal. Tie izaug žokļa dziļumā un lēnām bīdās uz žokļa priekšpusi. Priekšējie zobi no rindas izkrīt un nomainās ar nākamajiem zobiem.[3]
Lamantīna priekškājas ir pārveidojušās par airkājām, bet katrai airkājai ir 3—4 nagi.[4] Pakaļkājas nav redzamas, jo tās slēpjas dziļi muskuļu slānī. Pakaļkājas ir nelieli, mazattīstīti kauli, kas nav savienoti ar mugurkaulu.
Āfrikas lamantīni ir pelēki vai pelēkbrūni, tiem ir nedaudz sakrunkota āda, uz kuras šur un tur aug bezkrāsaini matiņi.[5]
Par Āfrikas lamantīnu sociālo satruktūru ir maz zināms. Zinātnieki kādreiz uzskatīja, ka tie veido monogāmus pārus un dzīvo ģimeņu grupās, tomēr šobrīd pastāv uzskats, ka ciešas saites ir tikai starp māti un tās bērniem. Riesta laikā lamantīni veido lielus barus, kas turas kopā apmēram vienu mēnesi. Šī mēneša laikā mātīte pārojas 1 vai 2 dienas, tad starp tēviņiem izceļas kautiņi un grūstīšanās par tiesībām pāroties. Seklā lagūnā vai ezerā piedzimst 1 mazulis. Tas ir apmēram 1 metru garš. Mazulis turas cieši blakus mātei un nepamet to pirmos 2 gadus.[6]
Āfrikas lamantīni ir veģetārieši, tie barojas ne tikai ar ūdensaugiem, bet arī ar krasta augiem, kas liecas ūenī. Dažos apvidos krasta augi ir galvenā lamantīnu barība, īpaši sausajā sezonā. Krītoties ūdens līmenim, lamantīns ir spiests meklēt bagātīgākas barošanās vietas. Dienas laikā tas var pārmeklēt 30—40 kilometrus ūdenstilpnes. [2] Barojoties tas izmanto savu īso snuķi un elastīgās airkājas, ar kurām lamantīns augus iebīda mutē. Gada laikā tas apēd apmēram 8000 kg veģetācijas.
Āfrikas lamantīns (Trichechus senegalensis) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae). Āfrikas lamantīns ir maz pētīts, bet pastāv uzskats, ka tas savā uzvedībā un īpašībās ir līdzīgs Floridas lamantīnam.
Āfrikas lamantīni dzīvo Āfrikas rietumkrastā gan seklajās lagūnās, gan upēs, sākot ar Senegālas upes baseinu un beidzot ar Kvanzas upi Angolā, ietverot upju baseinus Gambijas, Libērijas, Gvinejas-Bisavas, Gvinejas, Sjerraleones, Kotdivuāras, Ganas, Mali, Nigērijas, Kamerūnas, Čadas, Gabonas, Kongo Republikas un Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijās.
Retu reizi lamantīnus nomedī krokodili vai haizivis, vislielākās briesmas tiem draud no cilvēkiem. Joprojām tos medī malumednieki, izplešoties saimnieciskai darbībai, samazinās lamantīnu dzīves telpa un ūdeņus piesārņo cilvēku atkritumi.
