Tīklspārņi (Neuroptera) parasti ir vidēji lieli kukaiņi. To visi 4 spārni gandrīz vienādi, bagātīgi dzīsloti, zaļgani, brūngani vai iedzelteni, parasti pilnīgi caurspīdīgi, bet ir arī sugas ar plankumainiem spārniem. Spārnus tur sakļautus jumtveidā. Visi tīklspārņi ir plēsīgi, parasti pārtiek no laputīm un citiem sīkiem kukaiņiem, to kāpuriem un olām, arī ērcēm. Visi tīklspārņi ir saudzējami, jo piedalās kaitīgu augēdāju kukaiņu un ērču skaita samazināšanā. Pazīstamākie tīklspārņi ir zeltactiņas (Chrysopa perla) - ar zeltaini spīdīgām acīm. Ļoti neparasts ir to olu novietojums pēc izdēšanas: olas gan ir grupās, bet pa vienai uz īpašiem pavedieniem, kurus izdala vēdera galā esošie dziedzeri, tāpēc olas atrodas it kā uz kātiņiem. Lielākais tīklspārnis ir tā sauktais skudrulauva (Myrmelon formicarius). Tā kāpuri dzīvo klajās, smilšainās vietās pašu izraktās piltuvveida bedrītēs un pārtiek no tajās iekritušām skudrām un citiem kukaiņiem. Vienīgi dažu sugu kāpuri mīt ūdenī. No tām lielākais ir Eiropas upjtīklspārnis (Osmylus chrysops), kura kāpuri dzīvo strautu un nelielu upju malās ūdenī mirkstošās sūnās. Ūdenī dzīvo arī dažu ģints Sisyra sugu kāpuri, kas pārtiek no sūkļiem. Latvijā līdz šim konstatētas 38 sugas /P.Lackschewitz, 1922,1929/, tai skaitā abas tiko minētās sugas.
Pasaulē ir virs 4000 tīklsparņu sugu.
Tīklspārņu kārta (Neuroptera)
Tīklspārņi (Neuroptera) parasti ir vidēji lieli kukaiņi. To visi 4 spārni gandrīz vienādi, bagātīgi dzīsloti, zaļgani, brūngani vai iedzelteni, parasti pilnīgi caurspīdīgi, bet ir arī sugas ar plankumainiem spārniem. Spārnus tur sakļautus jumtveidā. Visi tīklspārņi ir plēsīgi, parasti pārtiek no laputīm un citiem sīkiem kukaiņiem, to kāpuriem un olām, arī ērcēm. Visi tīklspārņi ir saudzējami, jo piedalās kaitīgu augēdāju kukaiņu un ērču skaita samazināšanā. Pazīstamākie tīklspārņi ir zeltactiņas (Chrysopa perla) - ar zeltaini spīdīgām acīm. Ļoti neparasts ir to olu novietojums pēc izdēšanas: olas gan ir grupās, bet pa vienai uz īpašiem pavedieniem, kurus izdala vēdera galā esošie dziedzeri, tāpēc olas atrodas it kā uz kātiņiem. Lielākais tīklspārnis ir tā sauktais skudrulauva (Myrmelon formicarius). Tā kāpuri dzīvo klajās, smilšainās vietās pašu izraktās piltuvveida bedrītēs un pārtiek no tajās iekritušām skudrām un citiem kukaiņiem. Vienīgi dažu sugu kāpuri mīt ūdenī. No tām lielākais ir Eiropas upjtīklspārnis (Osmylus chrysops), kura kāpuri dzīvo strautu un nelielu upju malās ūdenī mirkstošās sūnās. Ūdenī dzīvo arī dažu ģints Sisyra sugu kāpuri, kas pārtiek no sūkļiem. Latvijā līdz šim konstatētas 38 sugas /P.Lackschewitz, 1922,1929/, tai skaitā abas tiko minētās sugas.
