dcsimg

Raglapes ( Latvian )

provided by wikipedia LV

Raglapes (Ceratophyllum) — raglapju dzimtas viengadīgā ģints, kas izplatītas visā pasaulē. Ūdenī iegrimuši peldoši augi bez saknēm. Stublājs ir tievs, zarots, 50 — 150 cm garš, bet var sasniegt arī līdz 2-3 metru garumu. Lapas sakārtotas mieturos, vienkārt līdz četrkārt dakšveidīgas, dalītas lineārās daļās. Visas augu daļas ir pārklātas ar kutikulas kārtu. Viendzimuma, vienmājas ziedi ir neuzkrītoši un izvietojas lapu žāklēs. Kauslapas sievišķajiem ziediem ap 12, bet vīrišķajiem - 9 līdz 10, apakšējā daļā saaugušas caurulītē. Putekšņlapas 10 līdz 20, augļlapa viena. Apputeksnēšana notiek zem ūdens. Putekšņlapas, nogatavojoties, atraujas un paceļas ūdens virspusē. Tad putekšnīcas atveras un putekšņi, būdami nedaudz smagāki par ūdeni nolaižas uz ziediem, tos apputeksnējot. Auglis — riekstiņš. Raglapes aug dažādos dziļumos, sasniedzot līdz pat 9 metru dziļumu. Tās ir ļoti jūtīgas uz gaismu, un spilgtā apgaismojumā tās iet bojā. Optimālajā dziļumā tās labi vairojas, izspiežot visus citus augus, un izveido lielas audzes, apgrūtinot laivu kustību. Augi ir diezgan pieticīgi, un tos bieži vien lieto, kā akvāriju augus. Latvijā sastopamas 2 sugas: Iegrimusī raglape (Ceratophyllum demersum) bieži aug stāvošos un lēnu tekošos ūdeņos visā Latvijas teritorijā. Pusgrimusī raglape (Ceratophyllum submersum) ir sastopama reti, Rīgas jūras līča piekrastē un tā tuvumā. Tās dabiskais areāls atrodas vairāk uz dienvidiem. Šī suga ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā. Ģints sugu sastāvs pasaulē dažādiem autoriem ir atšķirīgs — no 3 līdz 30. Daudzas sugas tiek uzskatītas par pasugām, jo savā starpā tās maz atšķiras.

Klasifikācija

Ģints Raglapes (Ceratophyllum)

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia autori un redaktori
original
visit source
partner site
wikipedia LV

Raglapes: Brief Summary ( Latvian )

provided by wikipedia LV

Raglapes (Ceratophyllum) — raglapju dzimtas viengadīgā ģints, kas izplatītas visā pasaulē. Ūdenī iegrimuši peldoši augi bez saknēm. Stublājs ir tievs, zarots, 50 — 150 cm garš, bet var sasniegt arī līdz 2-3 metru garumu. Lapas sakārtotas mieturos, vienkārt līdz četrkārt dakšveidīgas, dalītas lineārās daļās. Visas augu daļas ir pārklātas ar kutikulas kārtu. Viendzimuma, vienmājas ziedi ir neuzkrītoši un izvietojas lapu žāklēs. Kauslapas sievišķajiem ziediem ap 12, bet vīrišķajiem - 9 līdz 10, apakšējā daļā saaugušas caurulītē. Putekšņlapas 10 līdz 20, augļlapa viena. Apputeksnēšana notiek zem ūdens. Putekšņlapas, nogatavojoties, atraujas un paceļas ūdens virspusē. Tad putekšnīcas atveras un putekšņi, būdami nedaudz smagāki par ūdeni nolaižas uz ziediem, tos apputeksnējot. Auglis — riekstiņš. Raglapes aug dažādos dziļumos, sasniedzot līdz pat 9 metru dziļumu. Tās ir ļoti jūtīgas uz gaismu, un spilgtā apgaismojumā tās iet bojā. Optimālajā dziļumā tās labi vairojas, izspiežot visus citus augus, un izveido lielas audzes, apgrūtinot laivu kustību. Augi ir diezgan pieticīgi, un tos bieži vien lieto, kā akvāriju augus. Latvijā sastopamas 2 sugas: Iegrimusī raglape (Ceratophyllum demersum) bieži aug stāvošos un lēnu tekošos ūdeņos visā Latvijas teritorijā. Pusgrimusī raglape (Ceratophyllum submersum) ir sastopama reti, Rīgas jūras līča piekrastē un tā tuvumā. Tās dabiskais areāls atrodas vairāk uz dienvidiem. Šī suga ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā. Ģints sugu sastāvs pasaulē dažādiem autoriem ir atšķirīgs — no 3 līdz 30. Daudzas sugas tiek uzskatītas par pasugām, jo savā starpā tās maz atšķiras.

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia autori un redaktori
original
visit source
partner site
wikipedia LV