Beladonna, melnā velnoga jeb vilkoga (latīņu: Atropa belladonna) ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, klāts ar īsiem dziedzermatiņiem ar resnu daudzgalvainu sakneni un lielām zarainām saknēm. Stumbrs līdz 200 cm augsts, augšdaļā zarains. Lapas pamīšus, stumbra augšdaļā pa divām, turklāt viena 3—4 reizes lielāka par otru. Ziedi brūni violeti vai netīri purpursarkani ar brūni violetām dzīslām, zvanveida, pa vienam lapu žāklēs. Auglis indīga, violeti melna, spīdīga, sulīga, daudzsēklu oga, ietverta zaļā kausā. Zied no jūnija līdz augšanas perioda beigām. Augļi sāk nogatavoties jūlijā.[1]
Augs savvaļā aug Eiropas dienvidrietumos, sastopams Āzijā un Ziemeļāfrikā. Latvijā tiek kultivēts. Dārzu tuvumā var sastapt savvaļā.[1]
Visu augu daļu sastāvā ir alkaloīdi — hiosciamīns, atropīns, skopolamīns. Auga preparātus plaši izmanto medicīnā kā pretspazmu un sāpes mazinošus līdzekļus.[1]
Auga ogas ir bīstamas bērniem, jo izskatās pievilcīgas un pēc garšas ir saldenas. 2—5 ogu apēšana bērnam (pieaugušam 10—20 ogas) var beigties nāvējoši.[2]
Beladonna, melnā velnoga jeb vilkoga (latīņu: Atropa belladonna) ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, klāts ar īsiem dziedzermatiņiem ar resnu daudzgalvainu sakneni un lielām zarainām saknēm. Stumbrs līdz 200 cm augsts, augšdaļā zarains. Lapas pamīšus, stumbra augšdaļā pa divām, turklāt viena 3—4 reizes lielāka par otru. Ziedi brūni violeti vai netīri purpursarkani ar brūni violetām dzīslām, zvanveida, pa vienam lapu žāklēs. Auglis indīga, violeti melna, spīdīga, sulīga, daudzsēklu oga, ietverta zaļā kausā. Zied no jūnija līdz augšanas perioda beigām. Augļi sāk nogatavoties jūlijā.
Augs savvaļā aug Eiropas dienvidrietumos, sastopams Āzijā un Ziemeļāfrikā. Latvijā tiek kultivēts. Dārzu tuvumā var sastapt savvaļā.
