Xerocomellus chrysenteron (Bull.) Šutara 2008

Raibā samtbeka, arī rūtainā beka^[1] (Xerocomus chrysenteron jeb xerocomellus chrysenteron, agrāk arī boletus pascuus) ir neliela Latvijā bieži atrodama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Kopš 2008. gada iekļauta jaunā ģintī Xerocomellus,^[2] taču Latvijā pagaidām saglabā agrāko samtbekas nosaukumu.

Sēnes apraksts

Raibās samtbekas plaisājums ne vienmēr ir sārts

• Cepurīte: krāsa dažādu nokrāsu brūngana vai okerpelēka. Virsmiziņa sausa, matēta, parasti saplaisājusi un plaisu vietās bieži redzams raibi sarkanīgs mīkstums, reizēm ar purpursarkanu apmali, nav novelkama. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta, plāna. Platums līdz 8, reti 10 cm. Mīkstums balts līdz dzeltenīgs, zem virsmiziņas un pie kātiņa pamatnes purpursarkans, ar augļu smaržu un patīkamu garšu, griezumu vietās viegli zilē, kukaiņu bojājumu vietās sārtojas.
• Stobriņi: zaļgandzelteni. Atveres lielas, stūrainas, jaunībā dzeltenas, vecumā olīvkrāsas līdz brūnām, saspiežot kļūst zilganzaļas.
• Kātiņš: dzeltens līdz brūndzeltenam, uz leju sarkanīgs, reizēm pilnībā sarkans, vertikāli svītrains. Parasti līks, pie pamata tievāks. Garums līdz 7 cm, resnums 0,5—1,7 cm. Saspiežot tūlīt zilē.
• Sporas: elipsoīdas-vārpstveida, gludas, masā olīvbrūnas, 10,5—16/4—7 µm.
• Bazīdijas: četrsporu, 22—27/9—10 µm.
• Cistīdas: 60—75/9—10 µm. ^[3][4][5]

Augšanas apstākļi

Mikorizas sēne. Aug no jūlija līdz novembrim dažādos, bet vairāk lapu koku mežos un laucēs. Izvēlas skābas, ar humusu bagātas ūdenscaurlaidīgas augsnes.^[6] Stipri bojā pelējuma sēnes.^[7][8] Sēne sastopama vairākos kontinentos, taču Ziemeļamerikas speciālisti nav pārliecināti, ka viņu kontinentā tā ir tā pati un viena suga.^[9]

Barības vērtība

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas. Stobriņu slāni ieteicams noņemt.

Līdzīgās sugas

Atšķiras no kazu samtbekas un citām radnieciskām sugām ar savu raibi saplaisājušo cepurītes virsmu.

Skatīt arī

• Sēņošana
• Sēnes kulinārijā
• Sēņu tirdzniecība
• Samtbeku ģints

Atsauces