Slokas (Scolopax) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tikai divām sugām no tām (Eirāzijas slokai un Amerikas slokai) ir plaši izplatības areāli, pārējās ir endēmiskas un sastopamas ierobežotās teritorijās (salās). Sloku sugas pamatā ir izplatītas ziemeļu puslodē, bet dažas mājo Āzijas dienvidaustrumu salās. Latvijā mājo viena sloku ģints suga - Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola).[2] Sloku tuvākie radinieki ir mērkaziņas (Gallinago).[3][4]
Visas sloku sugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas. Tām ir drukns ķermenis, raibumots brūni-melns apspalvojums un garš, slaids knābis. Atšķirībā no citiem putniem sloku knābja augšējās daļas gals ir plastisks.[3][5] Acis atrodas katrā galvas pusē, tādējādi nodrošinot 360° redzes leņķi.[6] Kakls ir samērā īss, kājas vidēji garas, pirksti ļoti gari un slaidi ar īsiem nagiem. Arī spārni ir gari, šauri un smaili. Apspalvojums ļoti mīksts un biezs.[7]
Lielākā ģintī ir Moluku sloka (Scolopax rochussenii),[8] kuras ķermeņa garums ir 40 cm,[9] bet mazākā ģintī ir Amerikas sloka (Scolopax minor), kuras ķermeņa garums mazākajiem īpatņiem ir 25 cm.[10]
Sloku sugas pamatā mājo mežos. Tās barojas naktīs vai vēlu vakaros, ar saviem garajiem knābjiem meklējot mīkstajā meža augsnē dažādus bezmugurkaulniekus. Slokas ir grūti novērot, jo dienas laikā, kamēr tās atpūšas, to raibumotais apspalvojums tās lieliski noslēpj starp meža augiem.[3]
Sloku ģints (Scolopax)
Slokas (Scolopax) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tikai divām sugām no tām (Eirāzijas slokai un Amerikas slokai) ir plaši izplatības areāli, pārējās ir endēmiskas un sastopamas ierobežotās teritorijās (salās). Sloku sugas pamatā ir izplatītas ziemeļu puslodē, bet dažas mājo Āzijas dienvidaustrumu salās. Latvijā mājo viena sloku ģints suga - Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola). Sloku tuvākie radinieki ir mērkaziņas (Gallinago).
_-_geograph.org.uk_-_1036177.jpg)
