Bārbeļu dzimta (Berberidaceae) ir divdīgļlapju augu dzimta, izplatīta galvenokārt ziemeļu puslodē. Krūmi un lakstaugi ar spirāliski sakārtotām lapām. Ziedi vientuļi vai ķekaros, divdzimumu, ar ciklisku zieda daļu sakārtojumu. Auglis — oga (retāk pogaļa vai riekstiņš). Augi satur dzimtai raksturīgu alkaloīdu — berberīnu. Bārbeļu dzimtas augiem sastopamas viendīļlapju pazīmes — trimērs zieds, izklaidus izvietoti vadaudu kūlīši, reizēm viena dīgļlapa. Krāšņumaugi, nektāraugi un ārstniecības augi. Augļus izmanto pārtikā. Lielākā ģints — Bārbeles (Berberis) ar apmēram 400—600 sugām izplatīta Āzijā un Amerikā. Eiropā vienīgā savvaļas suga ir Parastā bārbele (Berberis vulgaris), ar C vitamīnu bagātām, ēdamām ogām. Tā bieži sastopama arī Latvijā. Kā krāšņumaugi Latvijā ir introducēti Tunberga bārbele (Berberis thunbergii), Spožlapu mahonija (Mahonia aquifolium) u.c.
Bārbeļu dzimtā ir dažādiem autoriem minēti no 4 līdz 18 ģintīm ar apmēram 570—700 sugām. Bārbeļu dzimta tiek dalīta divās apakšdzimtās.
Bārbeļu dzimta (Berberidaceae)
Bārbeļu dzimta (Berberidaceae) ir divdīgļlapju augu dzimta, izplatīta galvenokārt ziemeļu puslodē. Krūmi un lakstaugi ar spirāliski sakārtotām lapām. Ziedi vientuļi vai ķekaros, divdzimumu, ar ciklisku zieda daļu sakārtojumu. Auglis — oga (retāk pogaļa vai riekstiņš). Augi satur dzimtai raksturīgu alkaloīdu — berberīnu. Bārbeļu dzimtas augiem sastopamas viendīļlapju pazīmes — trimērs zieds, izklaidus izvietoti vadaudu kūlīši, reizēm viena dīgļlapa. Krāšņumaugi, nektāraugi un ārstniecības augi. Augļus izmanto pārtikā. Lielākā ģints — Bārbeles (Berberis) ar apmēram 400—600 sugām izplatīta Āzijā un Amerikā. Eiropā vienīgā savvaļas suga ir Parastā bārbele (Berberis vulgaris), ar C vitamīnu bagātām, ēdamām ogām. Tā bieži sastopama arī Latvijā. Kā krāšņumaugi Latvijā ir introducēti Tunberga bārbele (Berberis thunbergii), Spožlapu mahonija (Mahonia aquifolium) u.c.
