Lūpziežu jeb panātru dzimta[1] (Lamiaceae vai Labiatae) ir divdīgļlapju klases augu dzimta. Tradicionāli tā tika uzskatīta par verbēnu dzimtai (Verbenaceae) radniecīgu,[2] taču mūsdienās ir akceptēta versija, ka verbēnu dzimta nav tik ļoti radniecīga lūpziežu dzimtai kā citas divdīgļlapju dzimtas.[3][4] Dzimtā ietilpst apmēram 6900—7200 tūkstoši sugu (236 ģintis). Izplatītākās ģintis ir Salvia (900), Scutellaria (360), Stachys (300), Plectranthus (300), Hyptis (280), Teucrium (250), Vitex, (250) Thymus (220) un Nepeta (200).[2] Ilgu laiku Clerodendrum ģintij piederēja vairāk nekā 400 sugas,[2] taču 2010. gadā sugu skaits tika samazināts līdz apmēram 150.[5] Pārsvarā dzimtas augi ir viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi. Latvijā sastopamas aptuveni 60 sugas, no kurām apmēram 12 ir reti sastopamas.[6] Lūpziežu dzimtai pieder tādi kultūraugi kā piparmētras, salvijas, baziliki, lavandas, rozmarīni, majorāni, izopi un melisas.[7]
Lūpziežu jeb panātru dzimta (Lamiaceae vai Labiatae) ir divdīgļlapju klases augu dzimta. Tradicionāli tā tika uzskatīta par verbēnu dzimtai (Verbenaceae) radniecīgu, taču mūsdienās ir akceptēta versija, ka verbēnu dzimta nav tik ļoti radniecīga lūpziežu dzimtai kā citas divdīgļlapju dzimtas. Dzimtā ietilpst apmēram 6900—7200 tūkstoši sugu (236 ģintis). Izplatītākās ģintis ir Salvia (900), Scutellaria (360), Stachys (300), Plectranthus (300), Hyptis (280), Teucrium (250), Vitex, (250) Thymus (220) un Nepeta (200). Ilgu laiku Clerodendrum ģintij piederēja vairāk nekā 400 sugas, taču 2010. gadā sugu skaits tika samazināts līdz apmēram 150. Pārsvarā dzimtas augi ir viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi. Latvijā sastopamas aptuveni 60 sugas, no kurām apmēram 12 ir reti sastopamas. Lūpziežu dzimtai pieder tādi kultūraugi kā piparmētras, salvijas, baziliki, lavandas, rozmarīni, majorāni, izopi un melisas.