Piparu rubīnbeka, agrāk arī piparu sviestbeka un piparu beka (Chalciporus piperatus, agrāk arī suillus piperatus un boletus piperatus) ir neliela Latvijā vidēji bieži sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi tiek lietoti pārtikā. Izvēlēta par rubīnbeku ģints tipisko sugu.
Priežu mikorizas sēne. Aug no jūlija līdz septembrim sausos skuju koku, īpaši priežu mežos, bieži gar meža ceļiem un krūmājos, biežāk pa vienai.[2][3] Izvēlas smilšainas augsnes. Piparu rubīnbeka bieži aug kopā ar sarkanajām mušmirēm un daļa mikologu uzskata, ka šī sēne parazitē uz tām.[4]
Sīvās sulas dēļ parasti ēdama tikai nelielos daudzumos kā garšviela pie citiem ēdieniem, dažreiz tādēļ tiek raksturota kā neēdama. Žāvējot sīvā garša izzūd, cepot un vārot ievērojami vājinās. PSRS sēņu sagataves punktos tika uzskatīta par mazvērtīgu piejaukumu.[5][6]
Var tikt sajaukta ar Latvijā vēl droši neatrasto rubīna samtbeku (Xerocomus rubinus), kurai nav sīvas garšas un kuras cepurītes mīkstums ir bālgans vai gaiši kanēļsarkans.[7] Ir līdzība ar govju sviestbeku, no kuras atšķiras ar tumšākiem un sarkanīgiem stobriņiem, kā arī ar sīvo garšu.
Piparu rubīnbeka, agrāk arī piparu sviestbeka un piparu beka (Chalciporus piperatus, agrāk arī suillus piperatus un boletus piperatus) ir neliela Latvijā vidēji bieži sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi tiek lietoti pārtikā. Izvēlēta par rubīnbeku ģints tipisko sugu.
