Gaišā sviestbeka (Suillus placidus) ir Latvijā ļoti reta sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet saudzējami retuma dēļ.
Sēnes apraksts
![src=]()
Gaišās sviestbekas Kanādas rietumos
-
Cepurīte: ziloņkaula krāsā, vēlāk dzeltena vai oranža vai dzeltenbrūna. Forma izliekta, vēlāk plakana ar lēzenu pauguru vai viegli ieliekta, ar asu maliņu. Platums līdz 8 cm. Virsmiziņa gluda, lipīga, viegli novelkama. Mīkstums balts, mīksts līdz sūkļainumam, ar vāju augļu smaržu un vāju maigu garšu, griezumu vietās reizēm sārtojas.
-
Stobriņi: sākumā bālgani, vēlāk dzelteni līdz oranždzelteni, gar kātiņu mazliet nolaideni. Atveres stobriņu krāsā, bojājumu vietās tumši dzeltenas, jaunām sēnēm uz tām bieži sarkanīga šķidruma pilieni.
-
Kātiņš: samērā tievs, blīvs, cilindrisks, uz leju sašaurināts, balts, visā garumā noklāts ar sarkanbrūniem plankumiņiem. Garums līdz 10 cm, resnums 0,5—1,5 cm.
-
Sporas: gludas, elipsoīdas, dzeltenīgas, masā sinepju dzeltenas vai okerbrūnganas, 7—10/3—4 µm.
-
Bazīdijas: 20—28/5—7 µm.
-
Cistīdas: 49—65/6—9 µm.[1] [2] [3]
Augšanas apstākļi
Mikorizas sēne. Aug parkos un mežu stādījumos zem Veimuta priedēm (Pinus strobus), bieži pie celmiem un taciņām.[4] Āzijā aug arī zem ciedriem.[5] Latvijā atrasta tikai vienreiz.[6]
Barības vērtība
Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas, bet ieteicams saudzēt retuma dēļ.
Līdzīgās sugas
Līdzīga ir zem bērziem purvainās vietās augošā purva bērzubeka, kuras cepurīte vecumā ir zilgana vai zaļgana, bet kātiņš pie pamatnes griezumā zilē. Zem lapeglēm atrodama līdzīgā lipīgā sviestbeka, kuras mīkstums zilē griezumā un tai uz kātiņa ir vecumā izzūdošs gredzens.
Skatīt arī
Atsauces
.jpg)
