Pitoni (Python) ir pitonu dzimtas ģints. Pitoni nav indīgi un tie dzīvo Āfrikā un Āzijā. Pitonu ģintī ietilpst 7 sugas.
Pitonu ģintī (Python) ietilpst 7 sugas:
Angolas pitons (Python anchietae) ir sastopams Angolā un Namībijā. Angolas pitons ir ļoti tuvu radniecisks karaliskajam pitonam (P. regius).
Īsais pitons (Python curtus) ir sastopams Dienvidaustrumāzijā.
Tīģerpitons (Python molurus), dažreiz saukts arī par Indijas pitonu, ir sastopams Āzijas dienvidos. Šī ir lielākā čusku suga, kura dzīvo Indijā. Tīģerpitons var norīt vienā piegājienā 50 kg smagu medījumu un to viņš sagremo vairākas nedēļas. Ir atklāts, ka šajā laikā, kad tiek sagremots ēdiens, tīģerpitona sirds palielinās par 40% un arī vielmaiņas ātrums pieaug 40 reizes. Pēc ēdiena sagremošanas pitona sirds atgūst sākotnējos izmērus.[2]
Karaliskais pitons (Python regius) ir sastopams Āfrikā. Šis ir mazākais Āfrikā dzīvojošais pitons un ir populārs ar to, ka iznīcina žurkas.
Tīklainais pitons (Python reticulatus) ir sastopams Dienvidaustrumāzijā. Šī ir garākā čūska Vecajā Pasaulē un joprojām sacenšas ar Dienvidamerikas zaļo anakondu (Eunectes murinus) par pasaulē garākās čuskas titulu.
Āfrikas klinšu pitons (Python sebae) ir sastopams Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Tā ir viena no lielākajām pasaules čūskām.
Timoras pitons (Python timoriensis) ir sastopams Dienvidaustrumāzijā. Šī suga ir pitonu pundurforma.
Pitoni (Python) ir pitonu dzimtas ģints. Pitoni nav indīgi un tie dzīvo Āfrikā un Āzijā. Pitonu ģintī ietilpst 7 sugas.
