Svītrainie seski (Ictonyx) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas. Sastopami tikai Āfrikā: Sahāras svītrainais sesks (Ictonyx libycus) Ziemeļāfrikā, bet svītrainais sesks (Ictonyx striatus) plašā teritorijā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.
Abas svītraino sesku sugas ārēji ir diezgan atšķirīgas, tā kā to kažoki ir dažādi. Svītrainais sesks izskatā ir līdzīgāks Āfrikas svītrainajai zebiekstei nekā savam tuvākajam radiniekam Sahāras svītrainajam seskam. Ja kopumā svītrainais sesks ir melns ar baltām svītrām, tad Sahāras svītrainais sesks ir balts ar melnām svītrām. Abu sugu kažoku matojums ir salīdzinoši ar citiem caunu dzimtas dzīvniekiem garš, pūkains un viegli plušķains. Protams ķermeņa uzbūve abām sugām ir līdzīga, un tā ir līdzīga ar lielāko daļu caunu dzimtas dzīvnieku: slaidi, spēcīgi ķermeņi ar īsām kājām. Svītrainais sesks ir lielāks un smagāks par Sahāras svītraino sesku.
Svītraino sesku medību ieradumi ir līdzīgi, abas sugas medī putnus, nelielus grauzējus, ķirzakas, kukaiņus un dažādus bezmugurkaulniekus, izēd no ligzdām olas.[1][2]
Svītrainie seski (Ictonyx) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas. Sastopami tikai Āfrikā: Sahāras svītrainais sesks (Ictonyx libycus) Ziemeļāfrikā, bet svītrainais sesks (Ictonyx striatus) plašā teritorijā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.
