Mizložņu dzimta (Certhiidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 11 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 2 ģintīs.[1] Mizložņas plaši izplatītas ziemeļu puslodes (Eirāzijā no Rietumeiropas līdz Japānai un Indijai, Ziemeļamerikā no Aļaskas līdz Nikaragvai) un Subsahāras Āfrikas mežu reģionos.[2]
Latvijā novērojamas divas mizložņu dzimtas sugas: īspirkstu mizložņa (Certhia brachydactyla) un mizložņa (Certhia familiaris).[3] Īspirkstu mizložņai līdz šim bijuši divi novērojumi, bet mizložņa ir parasta ligzdotāja un nometniece.[4][5]
Mizložņas ir nelieli dziedātājputni ar samērā garu, viegli uz leju noliektu, smalku knābi. Ķermeņa garums, atkarībā no sugas, 11—15 cm.[6] Mazākā dzimtā ir Hodžsona mizložņa (Certhia hodgsoni), kuras ķermeņa garums mazākajiem īpatņiem ir 11 cm, svars 7,6 g.[7] Bet lielākā ir Āfrikas raibā mizložņa (Salpornis salvadori), kuras ķermeņa garums ir 15 cm, svars līdz 16 g.[8]
Visām mizložņām apspalvojums ir pelēks, pelēkbrūns vai brūns, mugura tumšāka ar gaišāku raibumojumu, vēders, atkarībā no ģints, gaiši pelēks vai balts mizložņām (Certhia) vai gaiši brūns raibajām mizložņām (Salpornis). Pirksti gari ar spēcīgiem, liektiem nagiem, ar kuriem cieši ieķeras koka mizā. Mizložņām aste ir garāka un stīvāka nekā raibajām mizložņām.[9][10] Mizložņas stīvo asti izmanto atbalstam.[10]
Kā jau mizložņu nosaukums norāda, tās lodā pa koka stumbru un zariem, mizas krokās vai zem mizas ar smailo knābi meklējot barību. To pārvietošanās atgādina peles skriešanu. Parasti mizložņas spirālveidā ar nelieliem lēcieniem, turot abas kājas kopā, pārvietojas pa koku uz augšu, reti uz leju. Uz leju tās parasti dodas lidojot.[2][9][10] Interesants fakts, ka mizložņām atkarībā no sezonas mainās knābja un nagu garums.[10]
Mizložņas uzturas pa vienam vai pāros, bet īsi pēc jauno putnu izlidošanas nelielās ģimeņu grupās. Kopīga nakšņošana novērota trim sugām, bet varētu būt raksturīga vairākām. Kopīgā dobumā nakšņo līdz 20 īpatņiem, tādējādi saglabājot ķermeņa siltumu.[2]
Mizložņas barojas ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, kukaiņus, to kāpurus, zirnekļus un māņskorpionus ieskaitot. Kad barības ir maz, barojas arī ar sēklām un augļiem, dažas sugas ziemas periodā apmeklē arī putnu barotavas.[2]
Mizložņas veido monogāmus pārus un katram pārim ir sava ligzdošanas teritorija. Ligzdas veids ir atšķirīgs atkarībā no ģints: mizložņām ligzda atrodas spraugā starp mizu un koka stumbru, bet raibajām mizložņām zaru žāklē.[2] Inkubācijas periods ilgst 14—15 dienas, jaunie putni izlido 15—16 dienu vecumā.[9]
Mizložņu dzimta (Certhiidae)
Mizložņu dzimta (Certhiidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 11 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 2 ģintīs. Mizložņas plaši izplatītas ziemeļu puslodes (Eirāzijā no Rietumeiropas līdz Japānai un Indijai, Ziemeļamerikā no Aļaskas līdz Nikaragvai) un Subsahāras Āfrikas mežu reģionos.