Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta. Tā ir viena no lielākajām kukaiņu kārtām, kas apvieno vairāk kā 130 000 zināmu sugu. Plēvspārņi ir visattīstītākie kukaiņi un starp bezmugurkaulniekiem atrodas evolūcijas visaugstākajā pakāpē. Par to liecina attīstītie pēcnācēju aprūpēšanas instinkti un vairāku plēvspārņu grupu sabiedriskais dzīvesveids, it īpaši darba dalīšana saimēs. Par plēvspārņu pielāgošanās spējām liecina daudzie parazītiskie plēvspārņi, kas no filoģēnijas viedokļa ir visai jauna parādība, jo parazīti nevar rasties pirms to saimniekdzīvniekiem. Plēvspārņu sugas var iedalīt trīs lielās grupās: lapsenēs, bitēs un skudrās.
Latvijā sastopamie plēvspārņi pieder pie abām apakškārtām — iežmauglapsenēm (Apocryta) un augļlapsenēm (Symphyta). Nevienmērīgas plēvspārņu izpētes dēļ daļai plēvspārņu dzimtu un sugu vēl nav ieviesti latviskie nosaukumi.
Plēvspārņi ir visdažādakā lieluma kukaiņi. Tie var būt gan ļoti mazi, gan lieli. Lielākie kārtas kukaiņi ir sirseņi (Vespa),[1] no kuriem lielākais ir Āzijas milzu sirsenis (Vespa mandarinia).[2] Tā ķermeņa garums var sasniegt 5 cm, bet spārnu plētums 7,6 cm.[2] Plēvspārņiem ir 2 spēcīgi spārnu pāri, kas ir plēvveida un caurspīdīgi. Aizmugurējais spārnu pāris ir savienots ar priekšējo spārnu pāri ar īpašu āķīšu palīdzību. Mātītēm parasti ir labi attīstīti olu dējekļi. Jauno kukaiņu attīstībai raksturīgs pilns cikls. Pamatā plēvspārņi ir sauszemes dzīvnieki, un tikai dažas sugas parazitē ūdenskukaiņos.
Vēl nesenā pagātnē iežmauglapsenes sadalījās 2 infrakārtās: dzēlējlapsenēs (Aculeata) un parazītlapsenēs (Parasitica). Tā kā parazītlapseņu grupa ir parafilētiska, sistemātiķi šo infrakārtu ir likvidējuši,[3] jo mūsdienās sistemātiķi neatzīst parafilētiskas grupas, izdalot tikai monofilētiskas grupas. Lai arī infrakārta — dzēlējlapsenes ir monofilētiska grupa, tā dažādās sistemātikās tiek lietota vai nu kā infrakārta vai nenoteikta kārta.[4][5]
Plēvspārņu kārta (Hymenoptera)
Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta. Tā ir viena no lielākajām kukaiņu kārtām, kas apvieno vairāk kā 130 000 zināmu sugu. Plēvspārņi ir visattīstītākie kukaiņi un starp bezmugurkaulniekiem atrodas evolūcijas visaugstākajā pakāpē. Par to liecina attīstītie pēcnācēju aprūpēšanas instinkti un vairāku plēvspārņu grupu sabiedriskais dzīvesveids, it īpaši darba dalīšana saimēs. Par plēvspārņu pielāgošanās spējām liecina daudzie parazītiskie plēvspārņi, kas no filoģēnijas viedokļa ir visai jauna parādība, jo parazīti nevar rasties pirms to saimniekdzīvniekiem. Plēvspārņu sugas var iedalīt trīs lielās grupās: lapsenēs, bitēs un skudrās.
Latvijā sastopamie plēvspārņi pieder pie abām apakškārtām — iežmauglapsenēm (Apocryta) un augļlapsenēm (Symphyta). Nevienmērīgas plēvspārņu izpētes dēļ daļai plēvspārņu dzimtu un sugu vēl nav ieviesti latviskie nosaukumi.
