Deviņadatu stagari, deviņadatu stagaru ģints (Pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) ģintīm, kas apvieno 9 zivju sugas.[1] Tās ir saldūdens vai jūras zivis. Sastopamas, atkarībā no sugas, Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļu puslodes jūrās un ar jūru saistītās saldūdens tilpēs (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā). Lielākā sugu dažādība mājo Āzijā.[1]
Latvijā sastopama viena deviņadatu stagaru ģints suga — deviņadatu stagars (Pungitius pungitius),[2] kas sastopams jūras piekrastē un ar jūru savienotos saldūdeņos — upēs, ūdenskrātuvēs un piejūras ezeros, arī meliorācijas grāvjos vairākus kilometrus no to ietekas upē.[3]
Deviņadatu stagariem pirms muguras spuras ir 6—12 dzeloņi, noliekti vai nu pa labi vai pa kreisi. Purna daļa pagarināta, mute ar sīkiem zobiem. Vēdera spuras ar 1—2 stariem, atrodas ne pārāk tālu aiz krūšu spurām. Āda bez zvīņām, kaila vai ar smalkām kaula plātnītēm. Astes spuras stumbrs ar ķīli vai bez ķīļa.[4]
Deviņadatu stagaru ģints (Pungitius)
Deviņadatu stagari, deviņadatu stagaru ģints (Pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) ģintīm, kas apvieno 9 zivju sugas. Tās ir saldūdens vai jūras zivis. Sastopamas, atkarībā no sugas, Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļu puslodes jūrās un ar jūru saistītās saldūdens tilpēs (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā). Lielākā sugu dažādība mājo Āzijā.
