Aurelia (lat. Aurelia) - ulmaridae fəsiləsinə aid heyvan cinsi.
Aureliyalar – Dengiz likopchalari (Aurelia) – ssifomeduzalar sinfi diskomeduzalar turkumiga mansub meduzalar urugʻi. Tanasi soyabon shaklida, diametri 5–10 sm, baʼzan 40 sm gacha. Soyaboni atrofida juda koʻp kalta paypaslagichlari, ular asosida 8 ta statotsistlari joylashgan. Ogʻzi soyabonining ostki qismida, kvadrat shaklida. Ogʻiz atrofidan 4 ta ogʻiz boʻlaklari osilib turadi. Aureliyalarning shaffof tanasi orqali oshqozon devorida joylashgan 4 ta qizgʻish taqasimon jinsiy bezlari koʻrinib turadi. Aureliyalar soyaboni devori muskullarining qisqarishi tufayli sekin suzadi. U hayot siklida jinsiy meduza bosqichini jinssiz polip bosqichi bilan almashtirib turadi. 7 turi maʼlum. Qora, Boltiq, Barens, Oq dengizlarda Aureliyalar aurita keng tarqalgan, baʼzan suv yuzasida juda koʻp miqdorda paydo boʻladi. Uzoq Sharq dengizlarida bu tur bilan birga Aureliyalar limbata uchraydi. Aureliyalar baliklarga oziq boʻladigan mayda plankton organizmlar va baliq chavoklari bilan oziqlanib, baliqchilikka ziyon keltiradi[1].
Aureliyalar – Dengiz likopchalari (Aurelia) – ssifomeduzalar sinfi diskomeduzalar turkumiga mansub meduzalar urugʻi. Tanasi soyabon shaklida, diametri 5–10 sm, baʼzan 40 sm gacha. Soyaboni atrofida juda koʻp kalta paypaslagichlari, ular asosida 8 ta statotsistlari joylashgan. Ogʻzi soyabonining ostki qismida, kvadrat shaklida. Ogʻiz atrofidan 4 ta ogʻiz boʻlaklari osilib turadi. Aureliyalarning shaffof tanasi orqali oshqozon devorida joylashgan 4 ta qizgʻish taqasimon jinsiy bezlari koʻrinib turadi. Aureliyalar soyaboni devori muskullarining qisqarishi tufayli sekin suzadi. U hayot siklida jinsiy meduza bosqichini jinssiz polip bosqichi bilan almashtirib turadi. 7 turi maʼlum. Qora, Boltiq, Barens, Oq dengizlarda Aureliyalar aurita keng tarqalgan, baʼzan suv yuzasida juda koʻp miqdorda paydo boʻladi. Uzoq Sharq dengizlarida bu tur bilan birga Aureliyalar limbata uchraydi. Aureliyalar baliklarga oziq boʻladigan mayda plankton organizmlar va baliq chavoklari bilan oziqlanib, baliqchilikka ziyon keltiradi.
जेली मछली सीलेन्टरेटा समुदाय का प्राणी है। इस बहुकोशकीय समुद्री प्राणी का शरीर देखने में छाते जैसा लगता है। इसकी 13 प्रजातियाँ होती हैं।[1][2]. इसके शरीर में अनेक प्रवर्ध निकले रहते हैं जिन्हें टेन्टकिलस कहते हैं। इसका त्रिज्यक सीमित होता है। इसके शरीर के अधर भाग के मध्य में मुँह और मुँह के साथ चार ओरल भुजा पायी जाती हैं।
.jpg)
जेली मछली सीलेन्टरेटा समुदाय का प्राणी है। इस बहुकोशकीय समुद्री प्राणी का शरीर देखने में छाते जैसा लगता है। इसकी 13 प्रजातियाँ होती हैं।. इसके शरीर में अनेक प्रवर्ध निकले रहते हैं जिन्हें टेन्टकिलस कहते हैं। इसका त्रिज्यक सीमित होता है। इसके शरीर के अधर भाग के मध्य में मुँह और मुँह के साथ चार ओरल भुजा पायी जाती हैं।
Aurelia on kiekkomeduusoihin kuuluva suku, johon kuuluu Itämeressäkin yleinen korvameduusa (Aurelia aurita). Suku esiintyy kaikkien mantereiden rannikoilla Antarktista lukuun ottamatta.[2] Suvun lajien jaottelu ei ole täysin vakiintunut.[2] Usein sukuun on luettu kolme lajia, joista Aurelia labiata jaetaan edelleen useampaan morfologiseen muotoon. Aurelia aurita esiintyy lähinnä Euroopan merissä, kun taas Aurelia labiata esiintyy Tyynenmeren puolella. Tyynenmeren Aurelia limbata on mahdollisesti Aurelia labiatan värimuunnos.[3]
Aurelia on kiekkomeduusoihin kuuluva suku, johon kuuluu Itämeressäkin yleinen korvameduusa (Aurelia aurita). Suku esiintyy kaikkien mantereiden rannikoilla Antarktista lukuun ottamatta. Suvun lajien jaottelu ei ole täysin vakiintunut. Usein sukuun on luettu kolme lajia, joista Aurelia labiata jaetaan edelleen useampaan morfologiseen muotoon. Aurelia aurita esiintyy lähinnä Euroopan merissä, kun taas Aurelia labiata esiintyy Tyynenmeren puolella. Tyynenmeren Aurelia limbata on mahdollisesti Aurelia labiatan värimuunnos.
Aurelia (du latin aurum, « or », à cause de la couleur éclatante de l’ombrelle[1]) est un genre de méduses de la famille des Ulmaridae.
Selon World Register of Marine Species (24 août 2018)[2] :
Aurelia (du latin aurum, « or », à cause de la couleur éclatante de l’ombrelle) est un genre de méduses de la famille des Ulmaridae.
Aurelia adalah genus dari ubur-ubur (Cnidaria, Scyphozoa). Setidaknya terdapat 13 spesies dalam genus Aurelia, tetapi banyak diantaranya yang masih belum dideskripsikan secara resmi.[1][2] Ubur-ubur ini telah dikemukakan bahwa Aurelia merupakan kelompok yang terbaik dipelajari dari zooplankton menggudir, dengan Aurelia aurita yang merupakan spesies terbaik dipelajari di genus ini; dua spesies lain, Aurelia labiata dan Aurelia limbata juga telah diteliti (studi dirangkum oleh Arai).[3] Karena sebagian besar penelitian sebelumnya dari Aurelia dilakukan tanpa manfaat identifikasi genetik, para ilmuwan tidak bisa mengatribusi sebagian besar hasil penelitiannya pada spesies yang dinamai. Spesies Aurelia dapat ditemukan di Samudera Atlantik, Samudra Arktik, dan Samudra Pasifik, serta umum pada perairan California, Jepang, Korea, Australia, Selandia Baru, Laut Hitam, Indonesia, Pantai Timur Amerika Serikat, dan di Eropa.[2] Aurelia mengalami pergantian generasi, di mana tahap reproduksi seksual medusa pelagik baik jantan maupun betina, dan tahap polip bentos dengan reproduksi aseksual.
Aurelia adalah genus dari ubur-ubur (Cnidaria, Scyphozoa). Setidaknya terdapat 13 spesies dalam genus Aurelia, tetapi banyak diantaranya yang masih belum dideskripsikan secara resmi. Ubur-ubur ini telah dikemukakan bahwa Aurelia merupakan kelompok yang terbaik dipelajari dari zooplankton menggudir, dengan Aurelia aurita yang merupakan spesies terbaik dipelajari di genus ini; dua spesies lain, Aurelia labiata dan Aurelia limbata juga telah diteliti (studi dirangkum oleh Arai). Karena sebagian besar penelitian sebelumnya dari Aurelia dilakukan tanpa manfaat identifikasi genetik, para ilmuwan tidak bisa mengatribusi sebagian besar hasil penelitiannya pada spesies yang dinamai. Spesies Aurelia dapat ditemukan di Samudera Atlantik, Samudra Arktik, dan Samudra Pasifik, serta umum pada perairan California, Jepang, Korea, Australia, Selandia Baru, Laut Hitam, Indonesia, Pantai Timur Amerika Serikat, dan di Eropa. Aurelia mengalami pergantian generasi, di mana tahap reproduksi seksual medusa pelagik baik jantan maupun betina, dan tahap polip bentos dengan reproduksi aseksual.
Aurelia Lamarck, 1816 è un genere di Scyphozoa dal famiglia Ulmaridae.
Il genere Aurelia include numerose specie, non tutte descritte formalmente alla scienza[1], ma sicuramente Aurelia è il gruppo di zooplancton maggiormente noto, con la specie Aurelia aurita quella più studiata.
Le meduse Aurelia sono cosmopolite, e si trovano in tutti i continenti[2]. La A. aurita è diffusa nel nord Atlantico, la A. labiata lungo la costa pacifica del Nord America, la A. limbata nelle fredde acque artiche. Altre specie sono presenti nel mar Mediterraneo, nel mar Nero, nel mar Rosso e negli altri oceani, con una larga diffusione della specie 1[2].
Il ciclo riproduttivo delle Aurelia avviene a generazioni alterne, dove una generazione di meduse pelagiche si riproduce sessualmente, mentre la successiva generazione di polipi bentonici si riproducono asessualmente per strobilazione.
Aurelia Lamarck, 1816 è un genere di Scyphozoa dal famiglia Ulmaridae.
Il genere Aurelia include numerose specie, non tutte descritte formalmente alla scienza, ma sicuramente Aurelia è il gruppo di zooplancton maggiormente noto, con la specie Aurelia aurita quella più studiata.
Aurelia – Skiautaburnių medūzų Ulmariidae šeimos gentis. Pasaulyje gyvena 13 rūšių.[1] Europoje sutinkama viena rūšis – Ausytoji medūza (Aurelia aurita L.), kuri gyvena ir Baltijos jūroje.
Šis straipsnis apie zoologiją yra nebaigtas. Jūs galite prisidėti prie Vikipedijos papildydami šį straipsnį. Aurelia – Skiautaburnių medūzų Ulmariidae šeimos gentis. Pasaulyje gyvena 13 rūšių. Europoje sutinkama viena rūšis – Ausytoji medūza (Aurelia aurita L.), kuri gyvena ir Baltijos jūroje.
Aurēlijas (Aurelia) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa scifozoju klases ģints.
Aurēlijas medūzai ir samērā plakans lietussargs 30—40 cm diametrā. Diska apmalē ir daudz īsu taustekļu, kā arī astoņi apmales ķermenīši — ropāliji, kuros atrodas maņu orgānu komplekss. Lietussarga apakšpusē atrodas mutes atvere, no kuras uz leju nokarājas četri lieli mutes taustekļi. Pie mutes atveres atrodas četri akli iedobumi — bedrītes, kas uz āru atveras ar atverēm. Aurēlija parasti ir violetā krāsā, pie kam labi saskatāma iekšējā uzbūve (kanālu sistēma un it sevišķi violeti oranžas pakavveida gonādas).
Mutes atvere ved rīklē, kas savienojas ar diezgan plašu kuņģa dobumu, kurš veido četrus seklus kabatveida iedobumus. To dibenā atrodas daudzi dziedzerveidīgi gastrālie pavedieni. No kuņģa dobuma sākas daudzie gastrovaskulārās sistēmas radiālie kanāli, no kuriem citi zarojas, bet citi nezarojas. Visi tie ieplūst gredzeniskajā kanālā, kas iet gar lietussarga apmali. Radiālie kanāli iekšpusē izklāti ar skropstiņepitēliju, tādēļ barība pārvietojas pa kanāliem. Aurēlija ir plēsīga, barībai izmanto dažādus planktoniskos organismus.
Gonādās izveidojušies dzimumprodukti iznāk ārā caur mutes atveri. Ūdenī notiek apaugļošanās un izveidojas brīvi peldošs, ar skropstiņām klāts kāpurs — planala. Dažos gadījumos apaugļošanās un planulas attīstība notiek mātes organismā. Un medūza «dzemdē» gatavas planulas, kā, piemēram, Baltās jūras aurēlija. Planula kādu laiku peld, pēc tam nolaižas ūdensbaseina dibenā, piestiprinās, un no tās izveidojas mazs kausveida polips, tā sauktā scifostoma. Scifostoma aug un pēc tam sāk vairoties, īpatnēji pumpurodamās. Šī pumpurošanās notiek tādējādi, ka scifostoma ar šķērseniskām iežmaugām sadalās vairākos diskos, kas pakāpeniski atraujas no mātes organisma un pārvēršas par mazām medūzām, tā sauktajām efīrām. Šo procesu sauc par strobilāciju. Efīras, kas izveidojušās strobilācijas laikā, aug un pakāpeniski pārvēršas par pieaugušām medūzām. Aurēlijas attīstība no efīras līdz dzimumgatavam īpatnim parasti ilgst vairākus mēnešus (Vidusjūrā apmēram četrus). Tātad aurēlijai ir paaudžu maiņa, taču atšķirībā no hidroīdiem, kur pamatpaaudze ir polipi, scifozojiem turpretim pamatpaaudze ir medūzas, bet polipu paaudze ļoti vāji izteikta.
Aurēlija ir viena no visplašāk izplatītajām scifomedūzām. Tā sastopama gandrīz visās jūrās. Noteiktā gadalaikā aurēlija parādās masveidīgi kā atklātajā jūrā, tā arī piekrastē. Parasti, izlaidušas olas, medūzas iet bojā, un dažkārt ar viļņiem tās lielā vairumā izskalo krastā recekļainu, puscaurspīdīgu disku veidā. Ausainā aurēlija (Aurelia aurita) sastopama arī Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.
Aurēliju ģints pieder pie Semaeostomeae kārtas un Ulmaridae dzimtas. Ir zināmas 7 aurēliju sugas.
Ģints Aurēlijas (Aurelia)
Aurēlijas (Aurelia) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa scifozoju klases ģints.
Aurelia is een geslacht van schijfkwallen uit de familie van de Ulmaridae.
Aurelia is een geslacht van schijfkwallen uit de familie van de Ulmaridae.
Aurelia é um género de medusas da família Ulmaridae.[1]
海月水母屬（學名Aurelia）是一屬水母，其下最少有13個物種，包括一些未曾正式命名的。[1][2]有指由於其下的海月水母已被詳細研究，故海月水母屬是認識最多的凝膠狀浮游生物。[3]
海月水母屬的物種分佈在大西洋、北冰洋及太平洋，在美國加利福尼亞州及美國東岸、日本、韓國、澳洲、新西蘭、黑海、克羅地亞、印尼及歐洲對出的海面最為普遍。[2]它們會進行世代交替，即出生時的水母體是有性生殖的，但水螅體卻是無性生殖的。
.jpg)
_Luc_Viatour.jpg)
.jpg)
