Sūcējsnuķaiņi, sūcējsnuķaiņu apakškārta (Glossata) ir viena no četrām zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) apakškārtām, kas apvieno 6 tauriņu infrakārtas.[1] Šī ir lielākā no visām zvīņspārņu apakškārtām, turklāt dažādspārnu tauriņu infrakārta (Heteroneura) apvieno vairāk kā 99% no visām mūsdienu zvīņspārņu (tauriņu) sugām.[2]
Visiem sūcējsnuķaiņiem mutes orgāni ir sūcējtipa - apakšžokļi pārveidojušies par cauruļveida sūcējsnuķi. Miera stāvoklī tas tiek saritināts zem galvas. Pieaugušie īpatņi pārtiek galvenokārt no nektāra, dažreiz sūc ūdeni, kā arī ievainotu koku un augļu sulu. Retāk tauriņi barojas ar dzīvnieku izcelsmes šķidrumiem.[3] Dažām sugām sūcējsnuķis, piemērojoties ziedkausu dziļumam, ir ļoti garš, piemēram, kādai Austrālijā dzīvojošai sfingu sugai snuķītis sasniedz 20 cm garumu.[4] Dažām sugām no pūcīšu dzimtas (Noctuidae) snuķa galiņš ir nocietējis, lai spētu pārdurt augļa mizu.[4]
Sūcējsnuķaiņu apakškārta (Glossata)
Sūcējsnuķaiņi, sūcējsnuķaiņu apakškārta (Glossata) ir viena no četrām zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) apakškārtām, kas apvieno 6 tauriņu infrakārtas. Šī ir lielākā no visām zvīņspārņu apakškārtām, turklāt dažādspārnu tauriņu infrakārta (Heteroneura) apvieno vairāk kā 99% no visām mūsdienu zvīņspārņu (tauriņu) sugām.
