Sečuras zorro (Pseudalopex sechurae) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs. Sečuras zorro mēdz saukt arī par peruāņu tuksneša lapsu.
Vārds "zorro" spāņu valodā nozīmē "lapsa". Lai arī šos dzīvniekus mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts nevis lapsu cilts. Tādēļ tos sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (Pseudalopex), bet lapsas no lapsu cilts par īstajām lapsām.
Sečuras zorro apdzīvo Sečuras tuksnesi Ekvadoras un Peru teritorijā[1], bet tas apmetas uz dzīvi arī lauksaimniecības zemēs un sausos mežos. Mūsdienās savvaļā ir apmēram 15 000 Sečuras zorro, bet to skaits katru gadu samazinās[2].
Sečuras zorro ķermeņa garums ir apmēram 60 cm, astes garums 25 cm, svars 4 - 5 kg. Tā kažoks ir pelēks, bet pelēkā spalva ir jaukta ar brūnu spalvu, ausis lielas un rudi brūnas, purns tumšs, pazode un pakakle balta, astes gals melns. Kažoks ir biezs, un pasargā dzīvnieku aukstajās tuksneša naktīs. Guļot zorro apsedz savu purnu ar kuplo asti[3]. Sečuras zorro ir mazi zobi, kas piemēroti kukaiņu ēšanai. Zorro ir asi, līki nagi, kas piemēroti, lai izraktu augu saknes un alas[3].
Sečuras zorro ir nakts dzīvnieks, kas medīt dodas naktī, bet dienu pavada guļot alā zem zemes. Tas barojas ar augu sēklām, riekstiem, vabolēm, ķirzakām, grauzējiem, putniem un maitu[3].
Zinātniekiem trūkst datu par Sečuras zorro vairošanos un sociālo struktūru[3].
Sečuras zorro (Pseudalopex sechurae) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs. Sečuras zorro mēdz saukt arī par peruāņu tuksneša lapsu.
Vārds "zorro" spāņu valodā nozīmē "lapsa". Lai arī šos dzīvniekus mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts nevis lapsu cilts. Tādēļ tos sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (Pseudalopex), bet lapsas no lapsu cilts par īstajām lapsām.
Sečuras zorro apdzīvo Sečuras tuksnesi Ekvadoras un Peru teritorijā, bet tas apmetas uz dzīvi arī lauksaimniecības zemēs un sausos mežos. Mūsdienās savvaļā ir apmēram 15 000 Sečuras zorro, bet to skaits katru gadu samazinās.
