Agaricus devoniensis P. D. Orton 1960

Smiltāju atmatene (Agaricus devoniensis, agrāk arī Psalliota arenicola, taču ne cita suga Agaricus arenicola)^[1] ir Latvijā reta neliela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Sugas zinātniskais nosaukums dots par godu Devonas grāfistei, kurā to pirmoreiz aprakstīja.^[2]

Sēnes apraksts

• Cepurīte: krāsa pelēcīgi balta ar sārtu nokrāsu. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk izplesti izliekta. Platums līdz 8 cm. Mīkstums balts, griezumu vietās viegli sārtojas, ar patīkamu smaržu un garšu.
• Lapiņas: sākumā sārti pelēcīgas, vecākām sēnēm tumši brūnas līdz gandrīz melnām, brīvas, ciešas.
• Kātiņš: cepurītes krāsā, pie pamata nedaudz sārtojas griezumā. Ar šauru, ātri izzūdošu gredzenu. Garums līdz 5 cm, resnums 1—2,5 cm. Parasti lejasdaļa atrodas dziļi smiltīs.
• Sporas: ieapaļas, gludas, ar dīgšanas atveri, masā šokolādes brūnas, 6—7/4,5—5,5 µm.^[3]
• Bazīdijas: četrsporu.^[4]

Augšanas apstākļi

Nedzīvās zemsedzes saprotrofe. Aug no augusta līdz oktobrim piejūras kāpās un reti citās smilšainās augsnēs.

Barības vērtība

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas, taču sēnei bieži nav viegli notīrīt smiltis.

Līdzīgās sugas

Smiltāju atmatene pieder pie mazo atmateņu grupas (Minores), pie kurām Latvijā vēl pieder sīkā atmatene, kuras cepurīte arī pelēcīgi balta, taču tā aug ne tik smilšainās vietās un tās kātiņa pamatne griezumā dzeltē, sarkanlapiņu atmatene, kuras pazīmes sakrīt ar iepriekšējo, un vīnsarkanā atmatene, kuras cepurīte vidū klāta sīkām zvīņām ar violetu nokrāsu, vēlāk kļūstot purpursarkani šķiedraina. Visas mazās atmatenes, ar kurām Latvijā šo sugu praktiski var sajaukt, ir ēdamas. Mušmires atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.

Skatīt arī

• Sēņošana
• Sēnes kulinārijā
• Sēņu tirdzniecība
• Atmateņu ģints

Atsauces