Raudas, raudu ģints (Rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām vislabāk zināmā suga ir parastā rauda. Šīs ģints sugas ir plaši izplatītas Eirāzijā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Sibīrijas austrumiem.[1] Tās visas ir sastopamas Eiropā, kā arī gandrīz puse mājo Āzijā.[2] Lielākā sugu dažādība novērojama upju baseinos no Egejas jūras līdz Laptevu jūrai, Melnās, Azovas un Kaspijas jūras upju baseinus iekļaujot.[1]
Zinātniskais nosaukums — Rutilus — atvasināts no latīņu valodas un latviski nozīmē "sarkans, zeltaini sarkans, sarkanīgi dzeltens".[3] Raudām ļoti līdzīgi izskatās ruduļi. Šo ģinšu sugas var viegli atšķirt pēc mutes — ruduļiem mute ir pavērsta uz augšu, kas tiem ļauj bez piepūles uzlasīt barību (dažādus ūdens kukaiņus) no ūdens virsmas.[4]
Latvijā sastopama viena raudu ģints suga — rauda (Rutilus rutilus), kas ir viena no visizplatītākajām saldūdens zivīm. Tā sastopama daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē, īpaši upju grīvu tuvumā, toties nelielos, stipri aizaugušos, slēgtos ezeros parasti nav sastopama.[5]
Raudas, raudu ģints (Rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām vislabāk zināmā suga ir parastā rauda. Šīs ģints sugas ir plaši izplatītas Eirāzijā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Sibīrijas austrumiem. Tās visas ir sastopamas Eiropā, kā arī gandrīz puse mājo Āzijā. Lielākā sugu dažādība novērojama upju baseinos no Egejas jūras līdz Laptevu jūrai, Melnās, Azovas un Kaspijas jūras upju baseinus iekļaujot.
Zinātniskais nosaukums — Rutilus — atvasināts no latīņu valodas un latviski nozīmē "sarkans, zeltaini sarkans, sarkanīgi dzeltens". Raudām ļoti līdzīgi izskatās ruduļi. Šo ģinšu sugas var viegli atšķirt pēc mutes — ruduļiem mute ir pavērsta uz augšu, kas tiem ļauj bez piepūles uzlasīt barību (dažādus ūdens kukaiņus) no ūdens virsmas.
