noms dans le fil d’Ariane
Kalnu zebra (Equus zebra) ir viena no zirgu dzimtas (Equidae) zebru apakšģints (Hippotigris) sugām. Tās dzīve savvaļā ir apdraudēta. Kalnu zebras apdzīvo Angolas dienvidrietumus, Namībiju un Dienvidāfriku. Kalnu zebrām ir divas pasugas: Kāpas kalnu zebras Equus zebra zebra un Hartmaņa kalnu zebras Equus zebra hartmannae.
Kalnu zebras dzīvo sausās, akmeņainās teritorijās, kalnu un klinšu biomā. Tās mitinās kalnu ielejās un nogāzēs, kalnu zebras var sastapt pat 2 000 m virs jūras līmeņa. Ziemas sezonā tās migrē lejup no kalniem. Zebru diēta ir ļoti pieticīga. Tās ēd aso kalnu zāli, krūmu zarus, lapas, pumpurus, augļus un tās rok arī saknes. Kalnu zebras bieži rok zemi, lai atrastu ūdeni.
Zebras ir melni balti vai tumši brūni balti strīpainas, un, kā visām zebrām, katrai zebrai ir savs individuālais raksts. Zebru rakstu varētu pielīdzināt cilvēku pirkstu nospiedumiem. Strīpas nosedz visu ķermeni izņemot vēderu, kas ir balts. Kalnu zebrām ir izteikta pakakles ādas kroka. Tām ir ļoti tumšs purns un kāju apakšdaļā svītras kļūst šaurākas[1]. Kapes kalnu zebrām ir izteikts seksuālais dimorfisms - kapes kalnu zebru ķēves ir lielākas nekā ērzeļi. Turpretī Hartmaņa kalnu zebru abi dzimumi ir apmēram vienāda auguma, lai gan ērzeļi sver vairāk nekā ķēves abām pasugām. Hartmaņa kalnu zebru melnās strīpas ir šaurākas ar paplatinātu balto joslu strap tām, turpretī Kapes kalnu zebrām tas ir tieši otrādāk.
Pieaugušas kalnu zebras ir apmēram 2,2 m garas, 1-1,4 m augstas skaustā, svars 240-370 kg. Kalnu zebru nagi ir piemēroti, lai veikli pārvietotos pa akmeņainām un klinšainām virsmām. To nagi ir ļoti cieti un šauri, ar nelielu pēdas virsmu[2].
Kalnu zebras veido nelielas ģimeņu grupas, kas sastāv no ērzeļa, vienas, divām vai vairāk ķēvēm un to jaunākajiem pēcnācējiem. Jaunie ērzeļi veido "vecpuišu" barus, un nobriestot veido savus harēmus, aizvedot jaunās ķēves no to ģimenēm. Atšķirībā no līdzenumu zebrām kalnu zebru ģimenes neapvienojas vienā lielā barā.
Katru gadu kalnu zebrai dzimst viens kumeļš, par kuru māte rūpējas apmēram vienu gadu. Kā visi zirgi mazais zebrēns jau drīz pēc piedzimšanas var piecelties kājās, staigāt un zīst pienu no mātes. Hartmaņa kalnu zebru ķēves, kad viņām piedzimst kumeliņš, izdzen savus viengadīgos ērzelēnus no ģimenes. Jaunās ķēvītes paliek ģimenē. Kāpas kalnu zebru jaunie ērzelēni pamet ģimeni pamazām, tā kā nesaņem iepriekšējo mātes uzmanību.
Kalnu zebra ir ļoti apdraudēta suga. 1930. gados bija atlikušas tikai 100 Kāpas kalnu zebras, mūsdienās to skaits ir sasniedzis 700 īpatņu. Lai arī kalnu zebru abas pasugas tiek aizsargātas, veidojot nacionālos parkus un rezervātus, tās joprojām apdraud malu mednieki. Tā kā ir samazinājušās teritorijas, kurās kalnu zebras var justies drošas, tām draud jaunas iepriekš neparedzētas briesmas. Hartmaņa un Kāpas kalnu zebras ir kļuvušas teritoriju kaimiņienes, un tām draud sakrustošanās, tādējādi izzūdot abām esošajām pasugām[3].
Kalnu zebra (Equus zebra) ir viena no zirgu dzimtas (Equidae) zebru apakšģints (Hippotigris) sugām. Tās dzīve savvaļā ir apdraudēta. Kalnu zebras apdzīvo Angolas dienvidrietumus, Namībiju un Dienvidāfriku. Kalnu zebrām ir divas pasugas: Kāpas kalnu zebras Equus zebra zebra un Hartmaņa kalnu zebras Equus zebra hartmannae.
Kalnu zebras dzīvo sausās, akmeņainās teritorijās, kalnu un klinšu biomā. Tās mitinās kalnu ielejās un nogāzēs, kalnu zebras var sastapt pat 2 000 m virs jūras līmeņa. Ziemas sezonā tās migrē lejup no kalniem. Zebru diēta ir ļoti pieticīga. Tās ēd aso kalnu zāli, krūmu zarus, lapas, pumpurus, augļus un tās rok arī saknes. Kalnu zebras bieži rok zemi, lai atrastu ūdeni.
Kāpas kalnu zebra jeb Kāpzemes kalnu zebra (Equus zebra zebra) ir kalnu zebras (Equus zebra) viena no pasugām. Mūsdienās Kāpas kalnu zebra dzīvo nelielā teritorijā — Kalnu zebru Nacionālajā parkā Dienvidāfrikā.
Atskatoties Āfrikas dabas pētniecības vēsturē, ir saglabājušies pieraksti, kas skaidro, ka Kāpas kalnu zebra bija tēviņš, bet kvaga bija mātīte. Valdīja uzskats, ka tā ir viena un tā pati suga. Šis kļūdainais pieņēmums varēja rasties tādēļ, ka kādreiz Kāpas kalnu zebras un kvagas apdzīvoja vienas un tās pašās teritorijas savannā, un ka Kāpas kalnu zebru izplatība neaprobežojās ar Kāpas provinci Dienvidāfrikā.
Kāpas kalnu zebra ir mazākā no divām kalnu zebru pasugām. Tās augstums skaustā ir apmēram 1,20 m, svars 310 kg. Kāpas kalnu zebrai baltās svītras ir tīri baltas. Melnās strīpas ir platākas par baltajām svītrām, tādēļ Kāpas kalnu zebra izskatās tumšāka nekā Hartmaņa kalnu zebra, kurai baltās svītras ir platākas un līdz ar to izskatās gaišāka. Salīdzinot ar Hartmaņa kalnu zebru tās augums ir kompaktāks, tai ir garākas ausis un lielāka pakakles ādas kroka. Pakakles kroka ir galvenā pazīme kā var atšķirt kalnu zebru no līdzenumu zebras. Kroka ir lielāka tēviņiem. Kāpas kalnu zebru purns ir melni-brūns, brūnā krāsa reizēm izskatās koši ruda[1][2]. Vēders kā visām kalnu zebrām ir balts.
Kāpas kalnu zebras neviedo tik lielus barus kā līdzenuma zebras. Tām ir raksturīgas harēma tipa nelielas ģimenes, un katrai ir sava teritorija[3].
Kāpas kalnu zebras savā diētā priekšroku dod īsai zālei, bet neatsakās no krūmiem un citiem augiem, ko var atrast, sausajā sezonā.
Kādreiz Kāpas kalnu zebras apdzīvoja daudz lielāku reģionu Dienvidāfrikas Kāpas provinvces dienvidos. 1922. gadā Kāpas provincē bija palikušas vairs tikai 400 Kāpas kalnu zebras, tādēļ 1937. gadā tika nodibināts Kalnu zebru Nacionālais parks. Tomēr, lai arī teritorija bija aizsargāta, zebru populācija izdila, un 1950. gadā Kalnu zebru Nacionālā parka teritorijā Kāpas kalnu zebras bija izmirušas[3]. Tajā pašā gadā parks uzsāka zebru populācijas atjaunošanas programmu. Parka teritorijā no kaimiņu zemnieku saimniecības tika ievestas 11 zebras, 1964. gadā parka teritorijā tika ievesta vēlreiz neliela grupa Kāpas kalnu zebru. 1960. gadu beigās Nacionālajā parkā dzīvoja 140 Kāpas kalnu zebras. 1979. gadā to skaits bija 200 indivīdu, un 1984. gadā Parkā atkal dzīvoja 400 Kāpas kalnu zebras[3]. Kopš 1984. gada parks piedalās Kāpas kalnu zebru izplatīšanas programmā, atjaunojot zebru populāciju arī Kāpas Dabas rezervātā un citos dabas parkos.
Kāpas kalnu zebra jeb Kāpzemes kalnu zebra (Equus zebra zebra) ir kalnu zebras (Equus zebra) viena no pasugām. Mūsdienās Kāpas kalnu zebra dzīvo nelielā teritorijā — Kalnu zebru Nacionālajā parkā Dienvidāfrikā.
Atskatoties Āfrikas dabas pētniecības vēsturē, ir saglabājušies pieraksti, kas skaidro, ka Kāpas kalnu zebra bija tēviņš, bet kvaga bija mātīte. Valdīja uzskats, ka tā ir viena un tā pati suga. Šis kļūdainais pieņēmums varēja rasties tādēļ, ka kādreiz Kāpas kalnu zebras un kvagas apdzīvoja vienas un tās pašās teritorijas savannā, un ka Kāpas kalnu zebru izplatība neaprobežojās ar Kāpas provinci Dienvidāfrikā.
