nimet breadcrumb-navigoinnissa
Aphis glycines ir īsto laputu suga. Aphis glycines ir nopietns sarmatainās sojas kaitēklis.[1]
Aphis glycines ir aprakstīta 1917. gadā (autors Matsumura), taču pilnāk ķermeņa struktūru aprakstīja Voegtlin un līdzautori 2004. gadā. Tas ir bezspārnu un spārnu īpatņi; tās apmēram 1,5 mm garas laputis. Ķermenis ir bumbierveida formā. Krāsa variē no blāvi dzeltena līdz koši zaļam.[1]
Aphis glycines ir natīva suga Austrumāzijai, kur pirmīt sarmatainā soja bija kulturizēta. Āzijā laputs izplatīts Ķīnā, Indonēzijā, Japānā, Korejā, Malaizijā, Filipīnās, Taivānā un Taizemē.[1] 2000. gadā konstatēta Ziemeļamerikā.[2]
Aphis glycines laputīm ir holociklisks dzīves cikls ar vairākiem starpsaimniekiem. Primāri augi-saimnieki ir pabērzes (Rhamnus) sugas un sekundāras - parasti sarmatainā soja (Glycine max), bet arī Glycine soja un Korejā Pueraria montana, Pueraria javanica. Pie pabērzes sugām, kas ir primāri laputs saimnieki, pieder parastais pabērzs (Rhamnus cathartica), trauslais krūklis (Rhamnus frangula), Rhamnus alnifolia, un Japāņu Rhamnus japonica un Rhamnus davurica.[2] Reti par primāro saimnieku var kļūt pļavas āboliņš (Trifolium pratense).[2]
Uz Aphis glycines laputīm medī Harmonia axyridis, Orius insidiosus, Leucopis ssp.[2]
Aphis glycines ir īsto laputu suga. Aphis glycines ir nopietns sarmatainās sojas kaitēklis.
